Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm šā gada janvāra izaugsmē lielākos devumus veidoja kokrūpniecība, apjomiem augot par 8,9%, tiem novembrī – janvārī palielinoties līdz līmenim, kāds tas vidēji bija pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā. Izaugsmi janvārī nodrošināja arī nemetālisko minerālu ražošana (+32,9%) un pārtikas ražošana (+5%). Savukārt apjomi samazinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu (-12,9%) un metālizstrādājumu (-4,9%) ražošanā, kā arī autobūvē (-20%).
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada janvārī samazinājusies par 6,6%. Tostarp elektroenerģija ražota par 25,7% mazāk nekā pērn, samazinoties koģenerāciju elektrostaciju izlaidei, ko savukārt ietekmēja salīdzinoši siltie laikapstākļi. Attiecīgi arī dabasgāzes patēriņš janvārī sarucis par 38,8%.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss šā gada februārī nedaudz uzlabojies pret iepriekšējo mēnesi, rūpniekiem norādot uz lielākiem pasūtījumu apjomiem. Tomēr, salīdzinot ar 2024. gada februāri, tas nav mainījies. Lai gan Eiropā kopumā apstrādes rūpniecībā konfidence ir zemā līmenī, šā gada janvārī un februārī tā uzlabojas, kas norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē. Arī S&P Global ziņo par apstrādes rūpniecības nozares veselības uzlabošanos eirozonā. Situācija nozarē šā gada februārī ir labākā kopš 2023. gada sākuma, ražošanas apjomiem stabilizējoties, pasūtījumu apjomiem sarūkot vairs tikai nedaudz, un optimisms par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem nav bijis augstāks kopš 2022. gada sākuma.
Būtisku pienesumu apstrādes rūpniecības nozares attīstībā veidos pieci Atveseļošanas fonda finansēti industriālie parki, kas būs izvietoti Liepājas, Daugavpils, Valmieras, Jelgavas un Ventspils novados, kas patlaban ir būvniecības stadijā. Industriālie parki samazinās bezdarba līmeni Latvijas reģionos, kā arī veidos atbilstošu vidi produktu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību. Izaicinājums gan būs augsti kvalificēta darbaspēka piesaistīšana, kā arī nomnieku atrašana.
Apstrādes rūpniecības apjomi Latvijā 2024. gadā bijuši ļoti zemi un šogad veidos zemu bāzi izaugsmei, kas, uzlabojoties kopējai situācijai Eiropas Savienības rūpniecības nozarē un palielinoties pieprasījumam pēc Latvijas ražojumiem, varētu sasniegt 4-5%. Kā risks Latvijas rūpniecības nozares attīstībai pieminama ASV iespējamā importa tarifu paaugstināšana noteiktām Eiropā ražotām precēm. Pastarpinātu ietekmi veidos arī tarifu celšana Kanādā un citur ražotām precēm, tomēr precīzu ietekmi patlaban ir grūti aplēst.
