Uz sēdi komisija bija aicinājusi Labklājības un Tieslietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un cilvēku ar invaliditāti organizāciju pārstāvjus, lai pārrunātu jautājumu par rīcībspējas noteikšanas procesu personām ar smagu invaliditāti pēc pilngadības sasniegšanas no juridiskajiem, sociālajiem un ētiskajiem aspektiem.
Pašlaik invaliditāti cilvēkam var noteikt uz visu mūžu, bet rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanai pieteikums ir jāiesniedz vismaz reizi septiņos gados. Kā sēdē uzsvēra deputāti un vecāki cilvēkiem ar smagu invaliditāti, pie attiecīgām diagnozēm nav cerību, ka personas veselības stāvoklis uzlabosies un viņš kļūs patstāvīgs sabiedrības loceklis, kam nebūs nepieciešams aizgādnis. Šo cilvēku aizgādņiem reizi septiņos gados ir liels birokrātisks slogs sagatavot tiesai nepieciešamos dokumentus, pauda klātesošie.
Uzklausot ministriju pārstāvjus, kas atsaucās uz starptautiskiem tiesību aktiem, deputāti rosināja izvērtēt iespēju vecākiem ar “mūžīgajiem bērniem” nodrošināt “zaļo koridoru”. Proti, tiesai desmit dienu laikā būtu jāpieņem lēmums par rīcībspējas ierobežojumu, balstoties uz ārstu konsīlija lēmumu un bez prasības pēc bērna klātbūtnes.
Ministriju pārstāvji iepazīstināja ar līdz šim veiktajām izmaiņām, lai uzlabotu personu ar smagu invaliditāti un viņu līdzcilvēku situāciju, tostarp akcentējot, ka pērn ar likumdošanas izmaiņām vienkāršota ar invaliditāti saistīto pabalstu saņemšana jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas.
Komisija aicināja atbildīgās ministrijas sagatavot konkrētus priekšlikumus un iepazīstināt ar tiem deputātus Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, kas plānota 29.aprīlī. Pēc tam priekšlikumus skatīs arī Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
