Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas visās apakšnozarēs
Janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem1 bija 5,5, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 1,7 procentpunktiem.
Jaunais gads mazumtirdzniecībā sācies ar noskaņojuma uzlabošanos visās apakšnozarēs. Visoptimistiskākie pēc sezonāli nekoriģētiem datiem šomēnes bija nepārtikas preču mazumtirgotāji, kuru noskaņojums pēc straujas pasliktināšanās decembrī (-4,5), uzlabojies par 7,6 procentpunktiem un ir pozitīvs (3,1). Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums janvārī bija negatīvs (-2,1), tomēr uzlabojies par 2,3 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs bija sezonai raksturīgi zems (-10,2), taču pesimistisko uzņēmēju īpatsvars tomēr ir mazāks nekā pēdējos gados janvārī. Kopējo noskaņojuma uzlabošanos mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar decembri, veicina arī konfidences rādītāja pieaugums par 7,8 procentpunktiem automobiļu, to detaļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā.
Pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs
Pakalpojumu sektorā janvārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,8, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir uzlabojies par 1,7 procentpunktiem. Visoptimistiskākie janvārī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji apdrošināšanas nozarē (19,3), tomēr janvārī noskaņojums ir būtiski pasliktinājies, salīdzinot ar īpaši optimistiskajiem rādītājiem 2024.gada pēdējos mēnešos. Starp optimistiskākajiem janvārī bija arī uzņēmēji datorprogrammēšanā (16,3). Telekomunikāciju nozarē, kurā uzņēmumu noskaņojums pēdējos gados arvien uzlabojās, sekoja īslaicīgs kritums pagājušā gada pēdējos mēnešos. Janvārī tas ir strauji uzlabojies, sasniedzot nozarei neraksturīgi augstu vērtību 14,7, kas ļauj cerēt, ka šī tendence turpināsies. Izmitināšanas nozarē, kur sezonalitātes dēļ janvārī vienmēr raksturīgs negatīvs noskaņojums, šomēnes tas bija vienāds ar nulli un ir uzskatāms par sezonai neraksturīgi optimistisku. Zemākie noskaņojuma rādītāji pakalpojumu sektorā janvārī fiksēti iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (- 22,2), kā arī veterinārajos pakalpojumos (-22,2).
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinās
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem janvārī bija - 11,9, un, salīdzinot ar decembri, samazinājies par 1,4 procentpunktiem.
Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums zemāko gada vērtību parasti sasniedz decembrī, bet līdz ar janvāri tas atkal uzlabojas. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis visās būvniecības apakšnozarēs – inženierbūvniecībā par 15,7, specializētajos būvdarbos par 11,7, ēku būvniecībā par 3,5 procentpunktiem, taču šim uzlabojumam ir sezonāls raksturs.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums pasliktinājies
Apstrādes rūpniecībā kopš augusta uzņēmēju noskaņojums pēc sezonāli koriģētiem datiem ik mēnesi bija uzlabojies, bet janvārī tas samazinājies par 2,1 procentpunktu, pazeminoties līdz - 6,8.
Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm janvārī, salīdzinot ar decembri, 14 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet 9 – samazinājums. Uzņēmēju noskaņojums pieauga šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 9,8 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, (par 0,9 procentpunktiem) un ķīmisko vielu un produktu ražošanā (par 13,1 procentpunktu). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā (par 2,3 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 4,1 procentpunktu).
Nepietiekams pieprasījums visvairāk ierobežo uzņēmējus rūpniecībā
Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri janvārī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (39,8 %), bet vismazākais – būvniecībā (14,7 %). Rūpniecībā šādu uzņēmumu īpatsvars janvārī bija 28,2 %, mazumtirdzniecībā – 24,2 %. Gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā būtiskākais ierobežojošais faktors janvārī bija nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 44,7 % un 39,4 %), taču apstrādes rūpniecībā tā nozīmīgums, salīdzinot ar oktobri ir samazinājies, bet būvniecībā pieaudzis. Pakalpojumu sektorā nepietiekamu pieprasījumu atzīmēja 35,3 % uzņēmumu. Mazumtirdzniecībā nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru norādīja 34,8 % uzņēmēju, kas ir par 4,0 procentpunktiem vairāk nekā oktobrī. Tirgotājiem nozīmīgāka ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, ko janvārī atzīmējuši nedaudz vairāk nekā puse mazumtirgotāju (52,1%). Neskatoties uz silto janvāri, 42,7 % būvniecības nozares uzņēmēju norādījuši, ka to darbību ierobežo laikapstākļi.
2025. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 97,4 (iepriekšējā mēnesī 98,0). Tā samazināšanos ietekmēja arī kritums patērētāju konfidences3 rādītājā. Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs janvārī bija 100,3, un, lai gan pēdējos divos mēnešos tas samazinās, tomēr joprojām nedaudz pārsniedz ilgtermiņa vidējo vērtību.
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu, ekonomikas nenoteiktības un darbaspēka uzkrāšanas kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
3 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
