LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis, uzrunājot klātesošos viesus, atzina:
“Latvijai kā mežiem bagātai zemei ir unikāla iespēja plaši izmantot vietējo atjaunojamo resursu, tostarp arī būvniecībā. Atklājot šo ēku, mēs uzskatāmi parādām, kā mūsdienās ir jābūvē ēkas un kā ilgtspējīgi audzēts mežs ir jāizmanto. Jaunā reģiona klientu centra durvis būs vienmēr atvērtas gan studentiem, gan uzņēmējiem un citiem interesentiem, sniedzot iespēju labāk iepazīt, atklāt un novērtēt Vidzemes lielākās koka ēkas priekšrocības.”
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš pasākuma laikā uzsvēra:
“Koks mūsdienās nepārprotami piedzīvo renesansi – no tā var izgatavot praktiski visu! Šī jaunā ēka ir spilgts Latvijas koka būvniecības piemērs, no kā mācīties un iedvesmoties pārējiem, jo koka apbūve ir mūsu nākotne.”
Klientu centrs LVM Rietumvidzemes reģionā ir trešais objekts no tipveida LVM klientu centru projekta, kas no iepriekšējiem objektiem atšķiras ar teritorijas labiekārtojumu, ēkas krāsu toņiem. Tomēr visus trīs objektus apvieno plašs koksnes pielietojums nesošajās konstrukcijās, starpsienu karkasos, apdares materiālos gan iekštelpā, gan ārtelpā.
LVM padomes priekšsēdētaja Zane Driņķe norāda:
“Koksne kā galvenais izmantotais būvniecības materiāls LVM klientu centros liecina par uzņēmuma ilgtspējas stratēģiju kā stabilitātes un ilgtermiņa domāšanas pamatu. Koksne ir vienīgais plaši pieejamais materiāls, kas ir atjaunojams, un šim faktam ir svarīga loma neatjaunojamo resursu patēriņa samazināšanas stratēģijā. Klimatgudra un zinātnē balstīta mežu apsaimniekošana ir arī instruments cīņā ar klimata pārmaiņām. Mežu atjaunošanā izmantotie selekcionētie stādi un ilgtspējīgi apsaimniekoti meži nodrošina kvalitatīvas un ražīgas mežaudzes. Tieši šādas mežaudzes augšanas laikā piesaista vairāk CO2 un vēlāk nodrošina augstas kvalitātes izejmateriālus, kas, izmantoti koka ēkās, noglabā sevī CO2.”
LVM Rietumvidzemes reģiona klientu centra būvniecība tika sākta 2023. gadā un pabeigta 2024. gada izskaņā. Tā būvniecībā ir izmantoti vairāk nekā 400 m3 koksnes materiālu, piemēram, ēvelēti dēļi, līmētās konstrukcijas un saplāksnis. Lai saražotu šādu apjomu materiāla, nepieciešami apmēram 1200 m3 koksnes. Šāds koksnes apjoms Latvijā vidēji izaug apmērām 25 minūtēs, augot piesaistot ap 1200 tonnu ogļskābās gāzes.
LVM Rietumvidzemes reģiona klientu centrā ieviesti mūsdienīgi energoefektivitātes risinājumi: uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi 50 kW, kas saulainās dienās ražos elektroenerģiju ēkas patēriņam un lieko nodos koplietošanas tīklā. Arī ēkas apkure tiek nodrošināta, izmantojot atjaunīgos energoresursus, piemēram, kokskaidu granulas. Ziemas laikā ēkas apkuri nodrošinās granulu katls, bet pavasara un rudens periodā – siltumsūknis.
Veicina koksnes izmantošanu būvniecībā
Pirmais no uzņēmuma klientu centriem, kura būvniecībā plaši izmantota koksne, bija 2017. gadā atvērtais LVM klientu centrs Dundagā, kas tika atzīta par “Gada labāko būvi Latvijā 2016”. Arī 2021. gadā atklātais Zemgales reģiona klientu centrs būvēts, izmantojot koksni gan būvkonstrukcijās, gan interjera veidošanā, apvienojot modernu, ērtu dizainu un apliecinot koksnes kā inovatīva un videi draudzīga būvmateriāla priekšrocības. LVM Zemgales reģiona klientu centrs Jelgavā saņēmis “Latvijas Būvniecības gada balvu” nominācijā “Koka būve 2021”, kā arī 2. vietu nominācijā “Ilgtspējīgākā publiskā ēka” Baltijā.
2024. gada aprīlī Jaunkalsnavas pagastā tika atklāts Mežvidu kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes komplekss, kas “Latvijas Būvniecības Gada balva 2023” konkursā saņēma 1. vietu nominācijā “Koka būve”. Jaunā kompleksa ēka ir izcils piemērs koka izmantošanai būvniecībā, arī ražošanas un noliktavu objektu būvdarbos. Kopumā Mežvidu kokaudzētavas kompleksa būvniecībā izmantota koksne 600 m3 apjomā – gan nesošajās konstrukcijās, gan apdarē. Garākās sijas laidums sasniedz 30 metrus, bet augstums pārsniedz 2 metrus.
Lai veicinātu koksnes izmantošanu būvniecībā, 2021. gadā LVM noslēdza divus sadarbības memorandus: ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju un Ekonomikas ministriju. Sadarbība paredz veicināt koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.
