Paredzēts noteikt, ka, sniedzot ēdināšanu tūlītējam patēriņam uz vietas, pakalpojuma sniedzējs pēc apmeklētāja pieprasījuma viņam nodrošina dzeramo ūdeni no ūdensapgādes sistēmas. Ūdens būs jānodrošina, ja pakalpojuma sniegšanas vietā ir pieslēgums ūdensvadam. Šāda prasība neattieksies uz vietām, kur nav centralizētas ūdensapgādes, piemēram, lidmašīnās, ielu tirdzniecībā.
Tāpat paredzēts, ka ēdināšanas vietā ēdienkartē vai citā apmeklētājiem labi redzamā vietā būs jānorāda, ka klientiem šeit ir pieejams dzeramais ūdens no krāna.
Krāna ūdens brīva pieejamība – bez maksas vai par salīdzinoši zemu maksu – ēdināšanas vietās veiksmīgi konkurētu ar saldinātajiem dzērieniem, tostarp samazinot tā patēriņu, teikts grozījumu anotācijā.
Priekšlikuma autori arī akcentē, ka daudzviet, palūdzot ūdeni, to piedāvā fasētu pudelēs, kas maksā salīdzinoši dārgi. Tāpat būtiski ir ievērot vides aizsardzības prasības un ierobežot ūdens iepakojuma atkritumu daudzumu. Popularizējot kvalitatīva dzeramā ūdens lietošanu, Latvija būtu izpildījusi arī Eiropas Savienības direktīvas ieteikumu par šāda ūdens pieejamības veicināšanu, atzīmēts anotācijā.
Par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē centralizētās ūdensapgādes sistēmas speciālisti iepriekš atzīmēja, ka Latvijā vairāk nekā 90 procentiem iedzīvotāju ir pieejams augstas kvalitātes krāna ūdens.
Lūgt padzerties ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas – no krāna – vairākās Eiropas valstīs sabiedriskās ēdināšanas vietās ir ierasta prakse, un ēdinātāji lielākoties ir pretimnākoši šādu lūgumu izpildīt, norādījuši likumprojekta autori.
Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumi Saeimai jāskata vēl divos lasījumos.
