Lai virzītos uz priekšu ar Rail Baltica projekta īstenošanu, valdība pārapstiprināja pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža- Misa, kā arī būvdarbu pabeigšanu Rail Baltica pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Papildus valdība konceptuāli lēma par sekojošām aktivitātēm Rail Baltica projekta pirmajā kārtā:
- jauna dzelzceļa savienojuma izveidi no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, lai abas pasažieru stacijas varētu sākt izmantot 1520 mm pasažieru vilcienu apkalpošanai, integrējot Rīgas lidostas dzelzceļa staciju arī esošajā dzelzceļa tīklā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp Rail Baltica un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu;
- kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu izveidi abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām;
- līdz 2025.gada 1.martam iesniegt MK informatīvo ziņojumu par būvdarbu veikšanas grafiku, lai nodrošinātu nepieciešamo pamatinfrastruktūru pārvadājumu organizēšanai, vilcienu kustības vadībai un nākotnes infrastruktūras uzturēšanai;
- SM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomiskas ministriju (EM) veikt tehniski-ekonomisko analīzi un izstrādāt privāto investīciju piesaistes risinājumu vienas starptautiskās stacijas savienošanai ar Rail Baltica pamattrasi projekta pirmajā kārtā, izbūvējot 1435 mm dzelzceļa infrastruktūru, un līdz 2025. gada 1. novembrim iesniegt MK priekšlikumu attiecībā uz šādiem posmiem: “Upeslejas - dzelzceļa stacija "Rīgas Centrālā stacija" un “Misa - pasažieru stacija "Starptautiskā lidosta "Rīga"".
Kā uzsvēra satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Pirmo reizi valdībā, bez slepenības plīvura, ir pieņemts skaidrs plāns par tālākiem Rail Baltica projekta soļiem. Mēs esam samazinājuši pirmās kārtas izmaksas par 4 miljardiem eiro un redzam iespēju samazināt izmaksas vēl par 400 miljoniem eiro. Būtisks ir lēmums neatteikties no Rīgas savienojuma, jo citādi projekts zaudētu savu ekonomisko jēgu. Nākamās Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunas būs izšķirošas, un Latvijai būs jādara viss iespējamais, lai izcīnītu pēc iespējas lielāku finansējumu.”
Tāpat valdība lēma, ka turpmākā Rail Baltica projekta īstenošana notiks atbilstoši Rail Baltica pirmās kārtas ieviešanas scenārijam, tostarp īstenojot nepieciešamos grozījumus esošajā Rail Baltica projektā un saistošajos līgumos. Tam pakārtota būs zemju atsavināšana, kas prioritāri tiks veikta posmos, kas nepieciešami projekta pirmās kārtas scenārija realizācijai. Savukārt, darbus, kas neatbilst projekta pirmās kārtas scenārijam, pārtrauks un finansējumu pārvirzīs pirmās kārtas aktivitātēm, ja šo darbu pārtraukšana ir juridiski, tehniski un ekonomiski pamatota. Gadījumā, ja šo darbu pārtraukšanas rezultātā pastāv risks zaudēt finansējumu, SM uzdots nekavējoties informēt MK un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai.
Papildus SM kopīgi ar projekta ieviesējiem turpinās darbu, lai samazinātu projekta kopējās izmaksas, tai skaitā administratīvās izmaksas.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Rail Baltica projekta pirmās kārtas ieviešanas scenārija realizāciju, valdība vienojās par citu ministriju aktīvāku iesaisti Rail Baltica projekta īstenošanā. SM sadarbībā ar FM un EM sagatavos un līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegs MK ziņojumu par projekta realizācijai maksimāli pieļaujamo finansējuma apjomu, ņemot vērā ekonomisko ieguvumu analīzi, un priekšlikumus papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028. gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.
Līdz turpmākai MK lēmuma pieņemšanai projekta īstenotājiem uzdots realizēt projektu atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem, saglabājot 85% ES finansējuma un 15% nacionālā līdzfinansējuma attiecību. Aktivitātēm, kurām nav nodrošināts finansējums, tai skaitā arī minētajā proporcijā, nepieciešams MK lēmums. Vienlaikus SM uzdots nodrošināt noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pieejamajam finansējumam, neuzņemoties saistības bez finansiālā seguma, ievērojot MK 2024.gada 11.jūnija sēdes protokollēmumā (protokols Nr.24 78.§) noteikto attiecībā uz finansējuma pieejamību un tā nodrošināšanu.
Valdība arī nolēma, ka, pēc Eiropas Komisijas 2018. gada 26. oktobra Rail Baltica ieviešanas lēmuma aktualizēšanas, SM sadarbībā ar Ārlietu ministriju izstrādās grozījumus Baltijas valstu Starpvaldību līgumam par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi, kas tika noslēgts 2017. gadā.
Papildus SM līdz 2025. gada 1. martam iesniegs MK izskatīšanai Rail Baltica īstenošanas likumprojektu lai pilnveidotu spēkā esošās normas, kā arī papildinātu likumu ar jaunām iniciatīvām, tostarp pārvaldības uzlabojumiem un atbildību sadalījumu starp projekta īstenotājiem.
Informatīvais ziņojums ir vispārpieejams ikvienam interesantam Tiesību aktu projektu publiskā portālā (TAP).
