Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs
“Pēc cerīgas augšupejas pēdējos trīs mēnešos uzņēmēju noskaņojums novembrī mazumtirdzniecībā ir pasliktinājies, lai arī joprojām ir pozitīvs. Novembrī mazumtirgotājus ietekmē sezonālie faktori, bet, arī tos izslēdzot, vērojama noskaņojuma pasliktināšanās. Mazumtirdzniecībā šomēnes, salīdzinot ar citām jomām, straujāk pieaugusi ekonomiskā nenoteiktība, kas nevedina domāt par uzlabošanos tuvākajā nākotnē,” komentē Ieva Vanaga, CSP Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļas vadītāja.
Novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem1 bija 2,1, un, salīdzinot ar oktobri, kad tika sasniegta 2023. gada augstākā vērtība, tas ir samazinājies par 2,6 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem pārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums vēl bija nedaudz virs nulles, novembrī rādītājs ir negatīvs (- 2,3). Konfidences rādītājs atbilstoši sezonai strauji samazinājies degvielas mazumtirdzniecībā (- 14,1). Neliels samazinājums, salīdzinot ar oktobri, arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs vienāds ar nulli. Automobiļu pārdošanā konfidences radītājs, salīdzinot ar oktobri samazinājies par 11 procentpunktiem un ir negatīvs (- 6,5). Arī automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā uzņēmēju noskaņojums ir negatīvs (- 5,2).
Pakalpojumu sektorā noskaņojums nedaudz pasliktinās
Pakalpojumu sektorā novembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,1, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir pasliktinājies par 1,1 procentpunktu. Optimistiskākie novembrī tāpat kā iepriekšējā mēnesī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji apdrošināšanā (30,6), pasta un kurjeru darbībā (18,2), kā arī reklāmas un tirgus izpētes jomā (15,4). Pesimistiskākais noskaņojums pakalpojumu sektorā novembrī pamatā raksturīgs nozarēm, kurās, tuvojoties ziemai, raksturīga aktivitātes samazināšanās: gaisa transports (- 50,7), izmitināšana (- 42,6), ēdināšana (- 16,7), taču uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiski pasliktinājies arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (- 14,1).No 30 apsekotajām pakalpojumu nozarēm novembrī pusei noskaņojums bijis pozitīvs, bet pusei negatīvs.
Būvniecībā pēc četru mēnešu uzlabojuma noskaņojums atkal pasliktinājies
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs novembrī bija - 14,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pasliktinājies par 2,5 procentpunktiem un ir viszemākais starp četrām apsekotajām uzņēmējdarbības jomām.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās visās būvniecības apakšnozarēs – inženierbūvniecībā par 3,7, ēku būvniecībā par 5,5, bet specializētajos būvdarbos par 10,8 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums uzlabojas ceturto mēnesi pēc kārtas
“Apstrādes rūpniecībā, kur sezonāli nekoriģētie rādītāji novembrī nevienā nozarē nav pozitīvi, izslēdzot sezonas ietekmi, ceturto mēnesi pēc kārtas redzama neliela pakāpeniska noskaņojuma uzlabošanās, taču arī šeit saglabājas augsta ekonomiskā nenoteiktība,” raksturo Ieva Vanaga.
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs novembrī bija - 5,3. Salīdzinot ar oktobri, tas pieaudzis par 1,3 procentpunktiem.
Tomēr sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka nevienā no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm novembrī konfidences rādītājs nav bijis pozitīvs. Visoptimistiskākie bijuši uzņēmēji vienā no mazākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – ādas un ādas izstrādājumu ražošanā, kur konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli. Taču ir arī vairākas nozares, kur negatīvie noskaņojuma rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojušies. Neliels uzlabojums ir ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem) un poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 1,0 procentpunktu). Savukārt farmācijas nozarē, kur kopš maija uzņēmēju noskaņojums bijis ļoti pesimistisks, novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir uzlabojies par 21,2 procentpunktiem un sasniedzis vērtību - 2,9.
2024. gada novembrī ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 98,5 (iepriekšējā mēnesī 98,0), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas strauji audzis pēdējos divus mēnešus, novembrī sasniedzis 102,1, kas ir augstākā vērtība kopš 2023.gada marta.
Kopējās ekonomiskās nenoteiktības samazināšanos sekmē pakalpojumu sektora uzņēmēju un patērētāju vērtējums
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, novembrī pieaudzis apstrādes rūpniecībā par 2,7, būvniecībā par 0,9 un mazumtirdzniecībā par 3,4 procentpunktiem. Pakalpojumu sektorā, kur ekonomiskā nenoteiktība ir būtiski mazāka nekā citās uzņēmējdarbības jomās, novembrī tā samazinājusies vēl par 1,1 procentpunktu. Kopīgās ekonomiskās nenoteiktības samazināšanos galvenokārt ietekmē svārstīgais patērētāju3 sniegtais vērtējums, kas novembrī ir negatīvs (- 8,0), tātad sociālekonomiskā situācija patērētāju skatījumā kļuvusi lielākā mērā prognozējama.
Darbaspēka uzkrāšanas rādītājs raksturo uzņēmēju īpatsvaru, kuri, tuvākajā laikā paredzot uzņēmuma aktivitātes vai preču, vai pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, tomēr neplāno samazināt nodarbināto skaitu. Novembrī šī rādītāja vērtība bija 8,6, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Sezonāli izlīdzinātie dati rāda, ka kopš augusta darbaspēka uzkrāšana ir pieaugusi mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet samazinājusies apstrādes rūpniecībā un būvniecībā.
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu, ekonomikas nenoteiktības un darbaspēka uzkrāšanas kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
3 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
