Uzrunājot abu valstu delegācijas, ministre I. Bērziņa uzsvēra, ka komisija ir kļuvusi par nozīmīgu platformu praktiskās sadarbības veicināšanai starp Latviju un Igauniju. Tā ir apliecinājusi savu efektivitāti, risinot pierobežas iedzīvotājiem būtiskos jautājumus un pārvarot administratīvus un juridiskus šķēršļus. Ministre norādīja, ka šis sadarbības formāts nodrošina nepārtrauktu dialogu starp abu valstu institūcijām un pašvaldībām, veicinot savstarpēju sapratni un kopīgu jautājumu risināšanu, uzlabojot abu valstu iedzīvotāju ikdienu.
Puses vienojās stiprināt sadarbību katastrofu risku pārvaldē, organizējot kopīgas glābšanas mācības un saskaņojot tehniskos resursus. Tāpat tika apspriesti plāni uzlabot iedzīvotāju pārvietošanās un civilās aizsardzības sistēmas, lai efektīvāk risinātu krīzes situācijas. Svarīga uzmanība tika pievērsta arī transporta jautājumiem. Tika nolemts veicināt sabiedriskā transporta savienojumus pierobežā un turpināt darbu pie pasažieru vilcienu satiksmes attīstīšanas, tostarp maršrutā Rīga–Tartu. Veselības aprūpes jomā abas valstis apstiprināja nepieciešamību risināt jautājumus par Valgas slimnīcas pakalpojumu pieejamību pierobežas iedzīvotājiem. Tāpat tika nolemts turpināt sadarbību ārkārtas medicīniskās palīdzības jomā. Komisija izskatīja jautājumus arī par robežkontroles atjaunošanu noteiktos gadījumos, bezpilota lidaparātu lidojumu koordināciju un abu valstu robežas uzturēšanu.
Sēdes laikā tika sniegta informācija par situāciju abu valstu austrumu pierobežā. Puses vienojās, ka, ņemot vērā konstatētās kopējās problēmas Eiropas Savienības austrumu pierobežas reģionos, ir nepieciešams izveidot tiem atbalstu Eiropas līmenī. Tā ietvaros, stiprinot iekšējo un ārējo drošību ES valstu austrumu pierobežā, ir jāveic pasākumi, lai saglabātu šo teritoriju ekonomisko un sociālo attīstību.
Noslēgumā klātesošie tika iepazīstināti ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam ieviešanas progresu un rezultātiem. Programma veicina abu valstu reģionu sadarbību, stiprinot inovācijas, uzņēmējdarbības attīstību, dabas un kultūras mantojuma aizsardzību, kā arī atbalsta kopīgu risinājumu izstrādi pārrobežu izaicinājumiem un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai.
Sēdē piedalījās Igaunijas Republikas reģionālās attīstības un lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane, kas šogad ir starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāja, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Igaunijas Republikā Kristīne Našeniece un Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Ēriks Marmei, kā arī abu valstu nozaru ministriju speciālisti, plānošanas reģionu pārstāvji un pašvaldību vadītāji.
