Revīzijā tika analizēts pašvaldību uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un investīciju piesaistes process, pašvaldību, plānošanas reģionu un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras sadarbība uzņēmējdarbības veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumos. Tāpat tika analizēta Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenoto uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras investīciju projektu ietekme uz pašvaldību budžetu. Vairākus revīzijas secinājumus VARAM jau bija identificējusi pirms revīzijas, kā rezultātā ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda līdzīgos uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstības pasākumos ir mainīti vairāki ar projektu atlasi un īstenošanu saistītie nosacījumi, lai ierobežota finansējuma apstākļos atbalstītu efektīvākos projektus un ES fondu finansējums pēc iespējas ātrāk nonāktu tautsaimniecībā.
ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pašvaldībām pirmo reizi bija pieejams finansējums uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai – industriālo pieslēgumu ierīkošanai, komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un teritoriju labiekārtošanai, kā arī ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšanai. Lai gan tiešie ES fondu ieguldījumi komersanta darbavietu izveidē un komersanta pamatkapitāla palielināšanā projektu ietvaros netiek veikti, pašvaldības kā sasniedzamos projektu rādītājus uzskaita tieši komersantu izveidotās darbavietas un piesaistītās privātās investīcijas. ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, īstenojot 229 projektus uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, jau ir radītas 4 934 jaunas darbavietas un piesaistītas privātās investīcijas vairāk nekā 371,76 miljona eiro apmērā. Lai gan iznākuma rādītāju sasniegšana turpināsies vēl četrus gadus un rezultatīvos rādītājus objektīvi varēs novērtēt tikai pēc 2028.gada, šie rezultāti jau apliecina publisko investīciju būtisko lomu ne tikai reģionu ekonomikas izaugsmē, bet arī dzīves vides uzlabošanā.
VARAM ieskatā, vērtējot investīciju projektu atdevi, būtu vērtējams ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums pašvaldības budžetā, kā revīzijas laikā to analizēja Valsts kontrole, bet arī komersantu veiktās privātās investīcijas, kas ir nepieciešamas jaunu darbavietu izveidošanai. Tāpat arī citi projektu izmaksu un ieguvumu analīzē paredzētie sociālekonomiskie rādītāji, kas tiešā veidā nerada ieņēmumus pašvaldību budžetos, bet ir būtiski pašvaldību un reģionu ekonomiskajai izaugsmei, pievilcīgas un drošas uzņēmējdarbības vides sagatavošanai investoru piesaistei un jaunu darbavietu izveidei. Finanšu ministrijas pasūtītā neatkarīgā izvērtējumā secināts, ka katrs investētais eiro šajos projektos dod ekonomisko atdevi tautsaimniecībā vairāk nekā 2,3 eiro apmērā.
Īstenoto projektu ietvaros ir attīstīta uzņēmējdarbības publiskā infrastruktūra, tostarp izbūvēti industriālie pieslēgumi, labiekārtotas teritorijas un uzlabota ceļu infrastruktūra. Šādi ieguldījumi ne tikai veicina uzņēmumu izaugsmi, bet arī padara pašvaldības pievilcīgākas jaunu investīciju un darbavietu radīšanai. Ceļu satiksmes infrastruktūras attīstības gadījumā pašvaldības varēja veikt ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā gan secīgi, gan vienā laika ietvarā ar komersantu ieguldījumiem savā infrastruktūrā, kas par privātajiem līdzekļiem paplašina savu saimniecisko darbību – iepērk ražošanas iekārtas un aprīkojumu un rada jaunas darbavietas. Līdz ar to projekta iznākuma rādītāju sasniegšana arī pirms pašvaldības īstenotā satiksmes infrastruktūras projekta pabeigšanas beigu datuma var būt pamatota un efektīva. Publisko un privāto ieguldījumu mijiedarbība un kompleksas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā pašvaldībā (no dažādiem avotiem), pārdomāti un efektīvi plānojot, ļauj ātrāk sasniegt izvirzītos mērķus un veicināt nodarbinātību reģionos.
Vērtējot revīzijā analizēto projektu rezultātus, būtu jāņem vērā arī Covid-19 un ģeopolitisko notikumu ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību ekonomiku un budžetiem, kas atstāja ietekmi arī uz komersantiem, kuri nodrošina projektu rādītājus. Ievērojami samazinājās komersantu spēja veikt investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos. Pieaugot nedrošībai un banku procentu likmēm, tika atliktas saimnieciskās darbības paplašināšanas ieceres, komersanti ar piesardzību radīja jaunas darbavietas attīstītajās uzņēmējdarbības teritorijās.
Vienlaikus VARAM piekrīt revīzijā secinātajam – pašvaldībām ir jākoncentrējas uz tādu projektu izstrādi, kas spēj piesaistīt privātās investīcijas, līdz ar to nākotnē mazinot nepieciešamību piesaistīt publisko finansējumu.
Ņemot vērā revīzijas secinājumus, VARAM sadarbībā ar pašvaldībām noteiks vienotus un savstarpēji salīdzināmus uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes uzraudzības rādītājus, izstrādājot vadlīnijas. Jau šobrīd tiek veikts pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes novērtējums, kura ietvaros Vidzemes plānošanas reģionā izvērtēta pašvaldību līdzšinējā prakse uzņēmējdarbības pakalpojumu nodrošināšanā, veikta uzņēmējdarbības atbalsta saņēmēju vajadzību analīze, apzinātas pašvaldību darbinieku kapacitātes celšanas vajadzības uzņēmējdarbības veicināšanā, tiek izstrādāti priekšlikumi uzņēmējdarbības atbalsta pilnveidošanai pašvaldībās, kuri būs attiecināmi arī uz citu reģionu pašvaldībām. Tāpat ministrija plāno rīkot aktivitātes pašvaldībām to kapacitātes stiprināšanai. VARAM sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru izvērtēs, vai esošie procesi un iekšējās kontroles mazina revīzijā identificētos riskus attiecībā uz projektu rādītājiem.
VARAM mērķis ir nodrošināt to, lai publisko un privāto investīciju mijiedarbība kļūtu par stabilu pamatu Latvijas reģionu izaugsmei. Investīciju efektivitāte ir ne tikai skaitļos, bet arī uzlabotā dzīves kvalitātē un pievilcīgā uzņēmējdarbības vidē, kas palīdzēs ilgtermiņā piesaistīt jaunus investorus un veicināt nodarbinātību reģionos.
