VARAM ministre Inga Bērziņa: “Esmu gandarīta, ka darba grupā kopīgi esam vienojušies par nākamajiem soļiem, lai stiprinātu Rīgas metropoles konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīvu tās pārvaldību. Tāpat esam vienojušies par Rīgas metropoles likuma izstrādi, kuru plānojam prezentēt līdz šī gada beigām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadībā. Ceram, ka mūsu piedāvātais Rīgas metropoles pārvaldības modelis dos reālu ieguvumu, veicinot iekšzemes kopprodukta pieaugumu Rīgas metropolē un tādējādi stiprinās arī Latvijas ekonomisko izaugsmi.”
Iesaistītās puses vienojās par Rīgas plānošanas reģiona kompetences un kapacitātes stiprināšanu, lai nodrošinātu Rīgas metropoles areāla stratēģiskās plānošanas un koordinēšanas funkciju metropoles areāla konkurētspējas un mobilitātes jautājumu vienotai pārvaldībai.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir apņēmusies sagatavot likumprojektu, kas ietvertu konkrētākus pārvaldības priekšlikumus, kas balstīti līdzšinējās darba grupās izdiskutētajos priekšlikumos un Helsinku metropoles areāla pārvaldības modelī kā labās prakses piemērā.
Rīgas metropoles areāla teritoriālais tvērums iekļauj Rīgas plānošanas reģionā esošās pašvaldības – Rīgas, Jūrmalas valstspilsētas, Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Olaines, Salaspils, Ropažu, Siguldas novadi, kā arī Jelgavas valstspilsētu, Tukuma, Ogres un Saulkrastu novadus. Kā būtiskākais sasniedzamais rādītājs Rīgas metropoles areāla izaugsmes novērtēšanai tiek minēts IKP uz 1 iedzīvotāju pieauguma tempa palielināšanos atbilstoši Baltijas jūras metropolēm.
Konkurētspējas jomā ir jāveicina investīciju apjoma, eksportspējas un tūristu pavadītā laika areāla teritorijā pieaugums. Vienlaikus mobilitātes jomā ir jāveicina sabiedriskā transporta lietošana, ceļā pavadāmā laika samazinājums, CO2 emisiju samazinājums.
Potenciālo risinājumu izvērtējumā tika ņemti vērā pašvaldību priekšlikumi, Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta pētījuma “Rīgas Metropole 2040” secinājumi, kā arī citu valstu piemēri.
