Ministre Inga Bērziņa: “Esam pārskatījuši un vienkāršojuši teritorijas plānošanas procesu tādos jautājumos kā funkcionālo zonu papildizmantošana, publiskās ārtelpas veidošana, apbūves rādītāju aprēķināšana u.c. Tas ļaus pašvaldību teritorijas plānotājiem, kā arī projektētājiem nonākt pie efektīviem un dzīvē balstītiem risinājumiem. Paldies iesaistītajām pusēm par praktiskajiem un jēgpilnajiem priekšlikumiem.”
Sagatavotie grozījumi ir viens no pirmajiem paveiktajiem uzdevumiem, kas ministrijām izvirzīti informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā”. Viens no grozījumu mērķiem ir sniegt skaidrāku regulējumu tām pašvaldībām, kuras atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam šobrīd izstrādā jaunu teritorijas plānojumu visai administratīvajai teritorijai.
Grozījumu sagatavošanā tika veiktas plašas diskusijas ar plānošanas speciālistiem VARAM izveidotajā teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupā, vienlaikus piesaistot arī to institūciju speciālistus, kuru kompetencē ir nosacījumu un atzinumu sniegšana plānošanas dokumentu izstrādes procesā. Sagatavotie MKN 240 grozījumi identificē prioritārus risinājumus, kas skar vispārīgos plānošanas jautājumus, regulējumu attiecībā uz funkcionālajām zonām un tajās iekļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, papildinot to uzskaitījumu, kā arī pārskatītas funkcionālajās zonās atļautās papildizmantošanas, pārskatīts apbūves rādītāju aprēķins un precizētas vides piekļūstamības prasības.
Pašvaldības pilnvarotas izvirzīt nosacījumus publiskās ārtelpas un koplietošanas apstādījumu veidošanai, kā arī nodrošināta normu nedublēšanās ar citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā Latvijas būvnormatīviem. Tāpat, uzklausot speciālistu viedokļus par atšķirīgo normu interpretāciju un piemērošanu, precizēts noteikumos lietotā jēdziena “metālapstrāde” tvērums smagās rūpniecības kontekstā.
Papildus, atsaucoties uz valsts izvirzītajiem mērķiem nodrošināt enerģētisko neatkarību, enerģētikas politiku pārorientējot uz atjaunīgajiem energoresursiem, kas sevī ietver arī vēja parku attīstību, MKN 240 grozījumu projekts atvieglo vēja parku plānošanu funkcionālajā zonā Mežu teritorija, neparedzot vairs nepieciešamību teritorijas plānojumā noteikt īpašu indeksētu teritoriju vēja parku attīstībai, vienlaicīgi nosakot, ka konkrēto vēja elektrostaciju turbīnu izvietojums tiek pamatots ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.
Turpmākajā darba procesā ministrija sadarbībā ar pašvaldību plānošanas speciālistiem, nozaru speciālistiem un atbildīgo institūciju pārstāvjiem pārskatīs un pilnveidos vēl citas MKN 240 normas (piemēram, transporta infrastruktūras plānošana,), kuru sagatavošanai nepieciešamas padziļinātākas diskusijas un ekspertu viedokļi.
