“Lai pašvaldības varētu izveidot funkcionējošu un efektīvu civilās aizsardzības sistēmu, tām ir nepieciešams metodisks un finansiāls atbalsts no valsts. Rīga ir liela, un mums ir plašākas iespējas pašiem šo sistēmu veidot, taču - vai katrai no Latvijas 43 pašvaldībām ir pieejams savs civilās aizsardzības eksperts, lai šo sistēmu izveidotu? Domāju, ka atbildi mēs visi labi zinām. Ar cerībām skatāmies uz topošo Krīzes vadības centru, taču sagaidām arī valsts investīcijas valsts civilās aizsardzības infrastruktūrā, atbalstot pašvaldību gatavību krīzēm,” uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola.
“Pašvaldību loma krīzes situāciju pārvaldīšanā aizvien palielinās, bet cilvēkresursi un finansējums šīs kompetences īstenošanai joprojām ir izaicinājums. Šīs dienas diskusija un pieredzes apmaiņa apliecināja, ka šāda tikšanās ir vērtīgs ieguldījums kopējas izpratnes veicināšanai par drošības politiku un krīzes vadību visos līmeņos. Tā ir lieliska iespēja dalīties ar aktuālo, praktisko informāciju starp iesaistītajām institūcijām un runāt par labākajām iespējām pārvaldīt krīzes situācijas. Komunikācija, pašvaldību kapitālsabiedrību darbības nepārtrauktība, krīzes vadība pašlaik ir galvenie jautājumi pašvaldībās. Ukrainas un arī mūsu līdzšinējā krīžu pārvaldības pieredze liecina, ka būtiska loma ir efektīvai pašvaldību rīcībai un informācijas apmaiņai par to. Komunikācijā ar sabiedrību būtiska ir patiesa, skaidra un savlaicīga informācija, kas ir sabiedrības uzticēšanās pamats valsts un pašvaldību institūcijām. Tāpēc ir jāpilnveido informācijas aprites algoritms starp iesaistītajām pusēm un jāstiprina pašvaldību savstarpējā sadarbība. Vienlaikus svarīga ir materiālo resursu pieejamība. Privātā sektora iesaiste valsts drošībā ir vitāli svarīga, īpaši aizsardzības un drošības industrijas tautsaimniecības noturība, kritisko preču un pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība. Pašvaldībām ir iespēja veicināt militārās industrijas attīstību savās teritorijās. Šādas diskusijas ir jāturpina, tāpēc jau nākamā gada februārī atkal tiksimies, lai turpinātu strādāt ar šiem jautājumiem,” norādīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis
“Situācija reģionā šobrīd ir saspringta un ģeopolitiskie riksi ir reāli. Tādēļ ir jākoordinē rīcība krīzes situācijās un jāparedz resursi uzņēmumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, iekļaujot tos nefinanšu mērķos. Pašvaldībām ir savi resursi un iespējas, valstij savas un arī drošības un aizsardzības industrijai ir spēks un resursi darbam ārkārtas situācijās. Svarīgi šos resursu apzināt, lai pārvarētu izaicinājumus. Federācijas biedri ir gatavi dot savu ieguldījumu elektroapgādes, kiberdrošības, būvniecības, dezinformācijas atpazīšanas u.c. jautājumos. Ne mazāk būtiski pašvaldību svarīgajās piegādes ķēdēs iesaistīt vietējos uzņēmējus. Viņi būs ātrākie un drošākie,” atzina DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Semināra aktualitāti pamatoja gan esošās ģeopolitiskās situācijas ietekmē radušies izaicinājumi, gan globālo klimatu pārmaiņu rezultātā arvien biežāk notiekošās dabas kataklizmas, kurām ir jārod risinājumi pašvaldībām. Pašvaldību gatavība krīzes situācijām ne tikai uzlabos to spēju efektīvi reaģēt uz negaidītiem notikumiem, bet arī nodrošinās nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju drošību.
Seminārs notika paneļdiskusiju formātā un tam bija trīs daļas – krīzes komunikācija, pašvaldību kapitālsabiedrību darbības nepārtrauktība un krīzes vadības centra sadarbība ar pašvaldībām. Pasākuma laikā aktīvās diskusijās apsprieda reālus un praktiskus rīcības algoritmus, analizējot jau līdzšinējo pieredzi, daloties labajā praksē, analizējot kļūdas un sniedzot priekšlikumus.
Pirmajā paneļdiskusijā sprieda par pašvaldību nepieciešamību un spēju plānot un nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu komunikāciju krīzes gadījumos, dezinformācijas ietekmi uz komunikāciju, aktuāliem izaicinājumiem un tehnoloģiskiem risinājumiem komunikācijas nodrošināšanā. Tajā piedalījās Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja p.i. Mārtiņš Vilemsons, Latvijas Pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas un Jelgavas Digitālā centra vadītāja Ilze Āboliņa un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule
Otrajā diskusijā tika runāts par pašvaldību kapitālsabiedrību spēju darboties krīzes situācijās un resursu pieejamību reģionālā un nacionālā līmenī, kritisko pakalpojumu nodrošināšanu, kapitālsabiedrību finanšu un nefinanšu mērķiem kontekstā ar civilās aizsardzības jautājumu nodrošināšanu pašvaldībās. Diskusijā piedalījās Rīgas pašvaldības Kapitālsabiedrību pārvaldes vadītāja Ilze Spūle-Statkus, Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts Sekretāra vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle, SIA “Jūrmalas siltums” valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš, Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas vadītājs Sandis Dejus un AS “Sadales Tīkli” Tīkla uzturēšanas daļas vadītājs Kristaps Kerve.
Savukārt trešajā paneļdiskusijā apsprieda krīzes vadības centra izveidi, plānoto sadarbību ar pašvaldībām, pašvaldību pienākumiem un nodrošinājumu krīzes gadījumos civilās aizsardzības un tautsaimniecības noturības jautājumos. Diskusijas dalībnieki bija Valsts kancelejas Krīzes vadības centra izveides grupas konsultants Kaspars Druvaskalns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības un noturības departamenta direktors Aigars Mikiško, SIA POSSESSOR galvenais projektu vadītājs Viesturs Silenieks un Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
