“Mazumtirdzniecībā, neskatoties uz pieticīgajiem apgrozījuma rādītājiem iepriekšējos mēnešos, uzņēmēju noskaņojums kopš augusta ir pozitīvs un turpina uzlaboties. Arī pakalpojumu sektorā kopumā noskaņojums ir labs, salīdzinot ar citām lielajām saimnieciskās darbības jomām. Turklāt pakalpojumu sektorā ekonomiskā nenoteiktība uzņēmēju vērtējumā ir būtiski mazāka nekā pārējās jomās. Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums jau ilgstoši ir negatīvs, un oktobrī tikai vienā apakšnozarē (iekārtu un ierīču uzstādīšana) tas bija virs nulles. Vispesimistiskākais noskaņojums ir būvniecībā, kur tas gadiem ir zem nulles, tomēr kopš jūlija negatīvā vērtība sarūk,” vērtē CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš.
Mazumtirdzniecībā noskaņojums turpina uzlaboties
Oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem1 bija 5,2, un, salīdzinot ar septembri, tas ir pieaudzis par 1,9 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā ir pozitīvs (attiecīgi 0,4 un 1,5), bet degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs ir negatīvs (- 1,2). Visoptimistiskākie oktobrī bijuši uzņēmēji automobiļu pārdošanas nozarē, kur konfidences rādītājs sezonai neraksturīgi pieaudzis līdz 4,5, kas ir augstākā vērtība kopš 2023.gada septembra. Savukārt automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā pēdējos trīs mēnešos uzņēmēju noskaņojums stabilizējies līmenī nedaudz zem nulles – oktobrī - 0,9.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs lielākajā daļā apakšnozaru
Pakalpojumu sektorā oktobrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,2, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir pasliktinājies par 0,7 procentpunktiem. Optimistiskākie oktobrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji apdrošināšanā (27,9), pasta un kurjeru pakalpojumu (23,0), kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēji (14,9). Pesimistiskākās pakalpojumu sektora nozares oktobrī bijušas gaisa transports un izmitināšana (abās - 33,3), taču noskaņojums ir pesimistisks arī ūdens transportā (- 9,7) un nelielajā veterināro pakalpojumu nozarē (- 11,8).
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pakāpeniski uzlabojas jau ceturto mēnesi pēc kārtas
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs oktobrī bija - 11,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 1,1 procentpunktu. Ilgstoši negatīvais noskaņojuma rādītājs pakāpeniski uzlabojas jau ceturto mēnesi pēc kārtas.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga specializētajos būvdarbos (par 3,1 procentpunktu), savukārt inženierbūvniecībā un ēku būvniecībā samazinājās attiecīgi par 11,4 un 2,3 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums nedaudz uzlabojas
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs oktobrī bija - 6,7. Salīdzinot ar septembri, tas pieaudzis par 0,7 procentpunktiem.
No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm oktobrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem tikai vienā – iekārtu un ierīču uzstādīšana – konfidences rādītājs bija pozitīvs (3,9). Pārējās apstrādes rūpniecības nozarēs uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs, taču, salīdzinot ar septembri, daļā no tām uzlabojies: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,3 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,9 procentpunktiem) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 7,3 procentpunktiem). Savukārt pārtikas produktu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās (attiecīgi par 3,0, 3,2 un 5,1 procentpunktu).
Nepietiekams pieprasījums visvairāk ierobežo uzņēmējus rūpniecībā
Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri oktobrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (44,1 %), bet vismazākais – mazumtirdzniecībā (27,9 %). Gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā un pakalpojumu sektorā dominējošais ierobežojošais faktors oktobrī bija nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 47,1 %, 32,3 % un 34,1 %), taču tā nozīmīgums, salīdzinot ar jūliju, visās šajās jomās ir samazinājies. Mazumtirdzniecībā nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru norādīja 30,8 % uzņēmēju, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā jūlijā. Tirgotājiem nozīmīgāka ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, ko oktobrī tāpat kā aprīlī un jūlijā atzīmējuši aptuveni puse mazumtirgotāju.
2024. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 98,0 (iepriekšējā mēnesī 98,4), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs visai strauji pieaudzis līdz 100,8, pirmo reizi kopš šī gada marta pārsniedzot ilgtermiņa vidējo vērtību.
Ekonomiskā nenoteiktība vislielākā apstrādes rūpniecībā, vismazākā – pakalpojumu sektorā
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieaudzis būvniecībā un mazumtirdzniecībā, samazinājies apstrādes rūpniecībā, bet pakalpojumu sektorā nav būtiski mainījies. Savukārt patērētāju3 sniegtais nenoteiktības vērtējums oktobrī tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos ir negatīvs (- 0,8), tātad vairāk nekā puse patērētāju sociālekonomisko situāciju vērtē kā prognozējamu.
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu, ekonomikas nenoteiktības un darbaspēka uzkrāšanas kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
3 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
