ES un Vidusjūras reģiona partneri pārrunāja Savienības Vidusjūrai formāta iespējamo iesaisti krīzes noregulēšanā Tuvajos Austrumos. ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Fonteljess (Josep Borrell Fontelles) uzsvēra, ka ir jādara viss iespējamais, lai pārtrauktu vardarbības izplešanos un atgrieztos pie dialoga. Sanāksmes dalībnieki pauda satraukumu par civiliedzīvotāju ciešanām un bojāeju karadarbībā Gazas joslā un Libānā, aicinot pēc iespējas ātrāk vienoties par pamieru.
Sanāksmē izskanēja stingrs un vienbalsīgs atbalsts divu valstu risinājumam. Tāpat tika izteikts spēcīgs atbalsts ANO misijai Libānā jeb UNIFIL (United Nations Interim Force in Lebanon), kurā piedalās arī Latvija. Tāpat tika nosodīta Irānas destabilizējošā loma reģionā un atbalsts Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, kā arī paustas bažas par Krievijas agresijas reģionālo un globālo ietekmi.
2023. gadā tika atzīmēti Savienības Vidusjūrai izveidošanas 15 gadi, un uzsākts šī formāta iekšējo reformu process. Sanāksmē tika pārrunāts reformu progress. Notika viedokļu apmaiņa par ciešāku Vidusjūras reģiona ekonomisko integrāciju, kas būtu ieguldījums arī ekonomisko sakaru stiprināšanā ar ES dalībvalstīm un līdzeklis labklājības un drošības stiprināšanai visā Vidusjūras telpā.
Informācijai
1995. gadā tika izveidots Barselonas process kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības instruments. Parīzes samitā 2008. gadā tas pārtapa par Savienību Vidusjūrai (Union for the Mediterranean jeb UfM), paredzot ciešāku ES un Vidusjūras valstu sadarbību. Savienība Vidusjūrai apvieno 42 valstis1, tostarp visas ES dalībvalstis un 15 Vidusjūras reģiona valstis – gan tā dēvētos Dienvidu kaimiņus, gan Balkānu valstis. Savienības darbā piedalās arī ES institūcijas un Arābu valstu līga.
1 2011. gadā tika apturēta Sīrijas dalība. Lībijai ir novērotājvalsts statuss.
