KNAB izmeklēšanā gūtie pierādījumi dod pietiekamu pamatu apgalvot, ka tiesnese, personisku motīvu vadīta, no dažādām datubāzēm ieguva informāciju, kas nebija nepieciešama pienākumu pildīšanai. Valsts amatpersona iegūto informāciju, kas saistīta ar fizisku personu mantisko stāvokli, nekustamajiem īpašumiem un to atrašanās vietām, kā arī administratīvajiem pārkāpumiem un sodāmībām, izpauda trešajai personai.
Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēta Krimināllikuma 329. pantā.
KNAB, 28. oktobrī nosūtot krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par šī 2024. gada 11. jūlijā uzsāktā kriminālprocesa turpmāko virzību.
KNAB atgādina, ka tiesas darbinieki un ikviena cita persona, kuras rīcībā ir ierobežotas pieejamības informācija, ir atbildīgi par to, lai šī informācija tiktu izmantota tikai amata pienākumu pildīšanai. Tāpat tiem jānodrošina, ka datubāzēs esošie personu dati ir pieejami tikai tām personām, kurām to ļauj normatīvie akti.
KNAB norāda, ka nav pieļaujami gadījumi, kad tiesnesis, kam ir jāievēro un sabiedrībai jādemonstrē augsti godprātības standarti, pārkāpj likuma robežas, par ko pats soda personas, kas nav likumpaklausīgas. Valsts amatpersonām par amata pienākumu pildīšanai pieejamo datubāžu nelikumīgu izmantošanu paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Savukārt, ja valsts amatpersonas iegūto informāciju izpaudušas trešajām personām – kriminālatbildība. Par šāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa var piemērot personai cietumsodu līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
