Tiekoties ar Francijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju, D.Mieriņa uzsvēra, ka Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas stiprināšanai ir jābūt Eiropas drošības prioritātei, tostarp aicinot pilnveidot aizsardzības iepirkumu sistēmu robežas stiprināšanai. Tāpat D.Mieriņa kā būtisku atzīmēja “Rail Baltica” projekta attīstību, akcentējot, ka tas ir ne vien ekonomiskās integrācijas projekts, bet arī militārās mobilitātes un reģiona drošības jautājums.
J.Brauna-Pivē atzinīgi vērtēja Latvijas ieguldījumu Ukrainas atbalstā un uzsvēra – būtiski, lai starptautiskā sabiedrība Krievijai sniegtu skaidru signālu, ka esam kopā ar Ukrainu.
Saeimas priekšsēdētāja pateicās Francijai par tās ieguldījumu franču valodas skolotāju sagatavošanā Latvijā, atsaucoties uz mūsu valsts lēmumu atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas skolās, to aizstājot ar kādu no oficiālajām Eiropas Savienības valodām. Tāpat D.Mieriņa akcentēja iespējas paplašināt divpusējo sadarbību ekonomikā, kultūrā un zinātnē.
Sarunā ar Turcijas Lielās nacionālās asamblejas priekšsēdētāja vietnieku Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, lai cik pašsaprotams liktos atbalsts Ukrainai, mums ir jāturpina vēstīt par Krievijas agresiju un jāiestājas par Ukrainas teritoriālo nedalāmību. Tāpat D.Mieriņa uzsvēra divpusējo parlamentāro attiecību stiprināšanas nozīmi.
B.Bozdags akcentēja Latvijas un Turcijas ciešo sadarbību NATO, kā arī citās starptautiskajās organizācijās. Tāpat asamblejas priekšsēdētāja vietnieks izcēla, ka nākamgad atzīmēsim Latvijas un Turcijas divpusējo attiecību simtgadi. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību padziļināt mūsu valstu sadarbību tūrismā un izglītībā, kā arī pārrunāja sadarbības potenciālu militārās industrijas un tehnoloģiju jomā.
Ar Turcijas delegāciju tikās arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
