EP deputāti 2025. gada budžeta projektā noteica saistību apropriāciju kopējo apjomu gandrīz 201 miljarda eiro apmērā, kas ir par 1,24 miljardiem eiro vairāk nekā Komisijas priekšlikumā. Parlaments vēlas palielināt finansējumu programmām, kas ir būtiski svarīgas, lai risinātu veselības problēmas, palīdzētu jauniešiem, atbalstītu lauksaimniecību, sekmētu rīcību klimata jomā, pārvaldītu migrācijas un drošības vajadzības un stiprinātu ES atbalstu kaimiņreģioniem, kuri piedzīvo ģeopolitiskas un humanitāras krīzes. Deputāti atjaunoja Padomes ierosināto finansējuma samazinājumu par 1,52 miljardiem eiro un noteica maksājumu apropriācijas 153,5 miljardu eiro apmērā.
Eiropas Atveseļošanas instrumenta (ESAI) procentu maksājumi
Deputāti norāda, ka ESAI atmaksāšanas izmaksas, kas ir divreiz lielākas nekā sākotnēji prognozētā summa 2025. gadam, nedrīkst samazināt finansējumu tādām būtiskām programmām kā Erasmus+ vai pētniecībai un izstrādei. Tāpēc viņi vēlas atcelt dalībvalstu rosinātos samazinājumus šīm jomām paredzētajās apropriācijās un uzstāj uz to, lai tiktu pienācīgi izmantots jaunais “ESAI kaskādes mehānisms”. Tas tika izveidots, pārskatot ES ilgtermiņa budžetu. Šis mehānisms ir paredzēts, lai pārvaldītu pieaugošās “Next Generation EU”aizņēmumu izmaksas, neietekmējot galvenās iniciatīvas, saglabājot budžeta elastību un spēju reaģēt.
Viktors Negresku (S&D, Rumānija), galvenais ziņotājs par ES budžetu 2024. gadam (III iedaļa - “Komisija”), teica: “Šodienas balsojums ir atbalsta signāls tādam budžetam, kura uzmanības centrā ir ieguldījumi ekonomikas attīstībā un cilvēku dzīves uzlabošanā. Tāpēc mēs prasām palielinājumu 110 miljonu eiro programmām veselības jomā, papildu 70 miljonus eiro programmai Erasmus+, 42 miljonus eiro mūsu iedzīvotāju aizsardzībai pret dabas katastrofu sekām, papildu 96 miljonus eiro lauksaimniecībai, 120 miljonus eiro humānajai palīdzībai un 110 miljonus eiro austrumu un dienvidu kaimiņu reģioniem."
Niklass Herbsts (ETP, Vācija), ziņotājs par citām budžeta iedaļām, sacīja: “Kiberdrošība ES iestādēm ir vitāli svarīga, un tā sagādā bažas kopš 2023. gada. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai ES iestādēm būtu pietiekami daudz darbinieku jaunu uzdevumu veikšanai, piemēram, Mākslīgā intelekta akta īstenošanai. Turklāt ir būtiski uzlabot Eiropas Ārējās darbības dienesta ēku drošību, jo īpaši delegācijās, kas atrodas augsta riska reģionos. Lai to risinātu, nepieciešami papildu 37 miljoni eiro.”
Nākamie soļi
Ar šo balsojumu tiek uzsāktas trīs nedēļas ilgas “saskaņošanas” sarunas ar Padomi, lai panāktu vienošanos par nākamā gada budžetu. Vienošanās Parlamentam būs jāapstiprina balsojumā, un tad to parakstīs Parlamenta priekšsēdētāja.
Pamatinformācija
Vairāk nekā 90 % no ES budžeta tiek izmantoti iedzīvotāju, lauksaimnieku, pētnieku, studentu, NVO un uzņēmumu vajadzībām Eiropā un citur pasaulē. Atšķirībā no valstu budžetiem ES budžets galvenokārt ir vērsts uz ieguldījumiem, lai tā veicinātu izaugsmi un jaunas iespējas visā ES.
ES apvieno 27 valstis, kurās kopā dzīvo 450 miljoni iedzīvotāju. Ņemot vērā šos skaitļus, ES gada budžets ir diezgan neliels - vidēji 160-180 miljardi eiro gadā 2021.-27. gadā. Tas ir salīdzināms ar Dānijas valsts budžetu (5,6 miljoni iedzīvotāju) un ir par aptuveni 30 % mazāks nekā Polijas (38 miljoni iedzīvotāju) budžets. Avots: Komisija
