Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile akcentē: "Klimata pārmaiņu rezultātā pieaudzis dabas katastrofu mērogs un biežums visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Latvijas Bankas pētījums apliecina, ka arī Latvijas mājsaimniecības arvien biežāk cieš no dabas katastrofu radītiem zaudējumiem, kuri katru gadu pieaug. Tagad, kad kāds laiks pēc šā gada jūlija notikumiem ir pagājis un lielākā daļa pieteikto atlīdzību ir noregulētas, ir laiks uzdot sev jautājumu – vai nozare ir gatava šādām situācijām un kas paveicams, lai pilnveidotu klimata radīto risku apdrošināšanu un sadarbību ar klientiem."
Pētījumā secināts, ka apdrošināto mājokļu skaits Latvijā katru gadu pieaug un 2023. gadā jau puse no apdzīvotajiem mājokļiem bija apdrošināti. Tas sniedz šo mājokļu īpašniekiem finansiālu aizsardzību pret dažādiem riskiem. Lai gan ar atšķirīgiem seguma līmeņiem, tomēr gandrīz visi mājokļu apdrošināšanas līgumi iekļauj arī aizsardzību pret dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem.
Dabas katastrofu radītie zaudējumi pēdējos gados strauji palielinās. 2023. gadā Latvijā katrs piektais atlīdzības pieteikums privātpersonu mājokļu apdrošināšanā bija saistīts ar dabas katastrofu radītiem zaudējumiem un kopējās izmaksātās atlīdzības sasniedza 7.6 milj. eiro. Vēl nopietnāku situāciju statistikas dati izgaismo, ja kopā aplūko visos apdrošināšanas veidos un arī juridiskajām personām izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem – 2023. gadā tie bija 23.8 milj. eiro. Šā gada jūlija vētras un lietavu radītie zaudējumi vēl nav pilnībā kompensēti, bet līdz oktobra vidum atlīdzībās jau izmaksāti 18.6 milj. eiro, un rezervēti vēl 5.8 milj. eiro.
Šīs vasaras pieredze raisīja diskusijas, vai apdrošinājuma ņēmēji pilnībā izprot apdrošināšanas līgumu nosacījumus, tajos iekļautos riskus un izņēmumus. 33 % aptaujāto mājokļu īpašnieku norāda, ka viņiem ir grūti pateikt, pret kādiem riskiem ir apdrošināts viņu īpašums. Latvijas Bankas ieskatā apdrošinātājiem aktīvāk jāskaidro apdrošināšanas nosacījumi līgumu slēgšanas procesā un vienlaikus jāpārskata dokumentos lietotā valoda.
Diskusijas dalībnieki pārrunāja dabas katastrofu radīto risku ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un apzināja apdrošināšanas lomu risku mazināšanā. Tomēr visvairāk uzmanības sarunā tika veltīts jautājumiem, kā veicināt izpratni un uzticību apdrošināšanas produktiem, kā arī uzlabot komunikāciju starp apdrošinātājiem un klientiem. Tika analizēts, kādi ir Latvijas iedzīvotāju ieradumi attiecībā uz apdrošināšanu un apdrošināšanas līgumu slēgšanu un kāda ir apdrošināšanas nozares labā prakse un problēmas, cenšoties nodrošināt, lai apdrošinājuma ņēmēji pilnībā izprot savu apdrošināšanas līgumu. Diskusijā gūtie secinājumi būs nozīmīgi apdrošināšanas nozarei kopumā, veicinot labāku sadarbību un uzlabojot apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti.
Ekspertu diskusijā piedalījās Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, valodniece, vienkāršās valodas eksperte Aiga Veckalne, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Otrās Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītāja Solveiga Kārkliņa, AAS BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons, Apdrošināšanas brokera SIA Colemont FKB Latvia vadītājs Arvils Pūpols un Balcia Insurance SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus. Ilgtspējas brokastis kopumā pulcēja vairāk nekā 90 apdrošināšanas jomas pārstāvjus.
Ar Latvijas Bankas veiktā pētījuma galvenajiem secinājumiem iespējams iepazīties šeit: Latvijas mājsaimniecību aizsardzība klimata risku apdrošināšanā
