Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas intereses Eiropas Savienībā tiktu pārstāvētas visos līmeņos un saskanīgi. Lauksaimniecība vistiešākajā veidā ir saistīta ar citām nozarēm, sākot ar enerģētiku un vides aizsardzību un beidzot ar transportu un infrastruktūras attīstību – ikviens Eiropas Parlamenta lēmums šajos jautājumos vistiešākajā veidā ietekmē arī lauku apvidu attīstības, lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nākotni. Tas ir sevišķi svarīgi šodienas apstākļos, kad lauksaimniecības nozare kopš pandēmijas un Krievijas izvērstā kara Ukrainā gandrīz pastāvīgi strādā krīzes situācijā. Jau tagad, runājot par 2028.-2034. gada plānošanas perioda finansējumu lauksaimniecībai, ir nepieciešams izprast, ka kopējais ES finansējums lauksaimniecībai ir jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī. Un, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visu dalībvalstu lauksaimnieku starpā, beidzot ir jāizlīdzina tiešie maksājumi.”
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir skaidrs, ka nodrošinājums ar pārtiku ir ne tikai Krievijas robežvalstu, bet visas ES nacionālās drošības jautājums. Gan Latvijai, gan ES drošības ziņā ir būtiski saglabāt apdzīvotību ES austrumu robežas daļā, veicinot nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību.
Tiekoties ar Latvijas EP deputātiem, zemkopības ministrs informēs arī par pašreizējā perioda – 2023.-2027. gada – Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna (SP) ieviešanas sekmēm Latvijā. Zemkopības ministrijas ieskatā esošā ES lauksaimniecības atbalsta sistēma ir jāsaglabā, tajā veicot uzlabojumus (piemēram, vairāk orientēties uz rezultātu sasniegšanu, mazāk koncentrēties uz tehniskām ieviešanas detaļām, samazināt SP detalizētības līmeni, harmonizēt nosacījumus abu lauksaimniecības fondu starpā, vienkāršot uzraudzības un ziņošanas prasības u.c.), taču neīstenojot jaunas kardinālas pārmaiņas. Pašreizējā 2023.-2027. gada plānošanas periodā lauksaimniecības nozare jau tika pakļauta vērienīgai politikas plānošanas maiņai, tāpēc jauni satricinājumi nav vēlami.
