Šogad pirmais stārķis atgriezās ligzdā marta beigās – tā bija stārķu mātīte, kuru vēlāk skatītāji nodēvēja par Mammu. Par pāra izveidi ar Mammu cīnījās divi stārķu tēviņi, uzvarētājs tika nosaukts par Tuku. Lielā balto stārķu dējumā var būt pat piecas olas (retos gadījumos arī vairāk) un tādu sagaidījām arī šogad– aprīļa laikā mātīte ligzdā izdēja piecas olas. Līdz pat maija vidum abi vecāki pārmaiņus perēja olas un laikā no 16. līdz 19. maijam visas arī izšķīlās.
Pieci mazuļi ir krietni liels skaits, lai viens vecāku pāris varētu tos izbarot līdz izlidošanai, un jaunākais stārķēns, kurš jau dabiski bija mazāks un vājāks, tika atstāts novārtā, līdz 5. jūnijā tēvs novārgušo putnēnu izmeta no ligzdas.
“Dabā pastāv ilgstošā evolūcijas procesā izveidojušies mehānismi, kas ļauj nodrošināt sugu turpināšanos, un tas var nozīmēt arī sava veida apdrošināšanos, gatavojoties lielākam pēcnācēju skaitam (izdējot lielāku olu skaitu), nekā vēlāk būs iespējams izbarot. Ligzdā izaugs lielākais mazuļu skaits, kāds būs iespējams konkrētajā situācijā un barības pieejamības apstākļos. Balto stārķu stratēģija ir tāda, ka putni var izdēt lielāku olu skaitu un sāk perēt pēc pirmās olas izdēšanas, līdz ar to mazuļi ir dažāda izmēra un mazākie bieži neizdzīvo. Tie iet bojā dažādos veidos, kas noteikti ir pazīstami cilvēkiem, kuru pagalmos vai lauku sētās ir balto stārķu ligzdas. Šoreiz bijām liecinieki tam, ka vājāko mazuli no ligzdas izmeta pieaugušais putns,” stāsta Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda tiešraižu projekta vadītājs.
"Katra tiešraide ļauj tās vērotājiem uzzināt ko jaunu par svēteļiem un dabas likumiem, mācīties un līdzpārdzīvot. Mums "Sadales tīklā" šie putni nav sveši, mēdzam pat savu infrastruktūru dēvēt par stārķu lielsaimniecību un iespēju robežās cenšamies ligzdošanu putniem padarīt drošāku. Tomēr neiztikt arī bez nelaimes gadījumiem, kad putni saskaras ar elektrisko strāvu un iet bojā, tādēļ esam pateicīgi ikvienam, kas, iespējams, stārķu tiešraides iedvesmots, sarūpē stārķu ligzdu pamatnes savā lauku īpašumā," saka Artis Kubliņš, AS "Sadales tīkls" vides pārvaldnieks.
Vasaras laikā stārķu pāris veiksmīgi baroja jaunos putnus, līdz jūlija otrajā pusē visi četri viens pēc otra izlidoja. Pēc izlidošanas jaunie stārķi ik pa laikam apmeklēja ligzdu un līdz augusta sākumam tajā regulāri parādījās arī Mamma un Tuks. Augusta otrajā pusē baltie stārķi sāk migrāciju uz ziemošanas vietām Āfrikā.
“Kopumā vērojām ļoti “klasisku” un uzskatāmu balto stārķu ligzdošanas sezonu – sākot ar konfliktiem dažādu ligzdas pretendentu starpā īsi pēc putnu atgriešanās pavasarī, tad olu izdēšanu un perēšanu, sāncensību uz ligzdas jau mazuļu pieaugšanas laikā, kas noveda pie viena mazuļa izmešanas, un visbeidzot atlikušo mazuļu sekmīgu izlidošanu. Šajā ligzdā izpalika bez plēsēju vizītēm, kas citur beidzas gan ar olu, gan mazuļu aiznešanu,” norāda Ķuze.
Latvijas Dabas fonds ar AS “Sadales tīkls” atbalstu tiešraidi no balto stārķu ligzdas nodrošina jau trešo sezonu. Tiešraide vērojama LDF YouTube kanālā. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkla" datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu, tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.
