DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. oktobrī, 2024
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Aptauja: 86% rīdzinieku uzskata Rīgu par labu vietu dzīvošanai un darbam 

Rīgas iedzīvotāji divu gadu laikā ir kļuvuši apmierinātāki ar dzīvi galvaspilsētā un daudz pozitīvāk vērtē pilsētā notiekošo kopumā, liecina SIA “Latvijas fakti” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. 86% pilsētas iedzīvotāju uzskata, ka Rīga ir laba vieta, kur dzīvot un strādāt, bet kā būtiskāko labo darbu, ko veic pašvaldība, rīdzinieki min uzlabojumus satiksmes infrastruktūrā un ielu remontdarbus. 

Salīdzinot ar 2022. gadu, kad veica iepriekšējo aptauju, lielākajā daļā pozīciju vērojams būtisks progress un rezultāti ir uzlabojušies divās trešdaļās rādītāju. Starp labajiem darbiem, ko rīdzinieki ir novērojuši pēdējā gada laikā, augstāko vietu pārliecinoši iegūst uzlabojumi satiksmes infrastruktūrā un ielu remontdarbi (54%). Vēl nozīmīgs skaits aptaujāto izcēla pozitīvās pārmaiņas vides uzlabošanā (26% aptaujāto) un pilsētas labiekārtošanā (26% aptaujāto), kā arī kultūras jomā (12%). 

Iedzīvotāju vērtējumā pilsētā būtiski uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība, kā arī iespējas pārvietoties ar velosipēdu. Sabiedriskais transports darba dienā kā galvenais pārvietošanās veids ir trešdaļai aptaujāto rīdzinieku, bet vismaz reizi nedēļā to izmanto katrs otrais pētījuma dalībnieks. 83% respondentu ir apmierināti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību, kas ir par 7% vairāk nekā 2022. gadā, bet pakalpojumu kvalitāte apmierina 76% respondentu, par 3% vairāk nekā 2022. gadā. 

Aptaujas dati liecina, ka ar velosipēdu vismaz reizi nedēļā Rīgā pārvietojas gandrīz katrs trešais rīdzinieks. Iespējas pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā apmierina 62% aptaujāto, kas ir par 11% vairāk salīdzinājumā ar 2022. gadu. 

Tāpat iedzīvotāji kļūst aktīvāki un iesaistās savas apkaimes kultūras un sabiedriskajās aktivitātēs. 67% aptaujas dalībnieku iesaistās tās sabiedriskajā dzīvē (piemēram, ir apkaimes grupas dalībnieks, darbojas kādā nevalstiskajā organizācijā, piedalās talkās) un 41% aptaujāto savā apkaimē apmeklē kultūras un izklaides pasākumus. Kopumā 80% aptaujāto ir apmierināti ar kultūras pasākumiem Rīgā, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu.  

Būtiski pieaugusi iedzīvotāju apmierinātība ar sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām apkaimēs, ar iespējām bērniem iesaistīties pulciņos un kolektīvos. Iedzīvotāji augstāk novērtē arī pašvaldības vispārējās un pirmskolas izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību, kā arī pieaugusi rīdzinieku apmierinātība ar mājokļu piedāvājumu un to kvalitāti. 

Norādot jomas, kuras pašvaldībai būtu jāturpina uzlabot viņu apkaimēs, 69% aptaujāto norādīja, ka prioritāte joprojām ir satiksmes infrastruktūras uzlabošana (ielu stāvoklis, remonts, autostāvvietu pieejamība un sabiedriskais transports). 43% par prioritāti atzīmējuši pilsētas labiekārtošanu (iekšpagalmu labiekārtošanu, bērnu laukumu ierīkošanu, ēku restaurāciju un siltināšanu), 29% norādīja uz vides jautājumiem. 10% aptaujāto norāda, ka problēma viņu apkaimē ir sabiedriskā kārtība un drošība, bet 9% norāda, ka tie ir sociālie jautājumi. 

Ar aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas vietnē www.sus.lv sadaļā “Pētījumi”.  

Rīgas iedzīvotāju aptauju no 2024. gada jūnija līdz augustam veica SIA “Latvijas fakti”, aptaujājot 2405 rīdziniekus no visām 58 apkaimēm. Aptauju organizēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Dati tiks izmantoti pārskata par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam ieviešanu sagatavošanā. 

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Rīgas attīstības programma ir galvenie pilsētas plānošanas dokumenti, kas sniedz priekšnoteikumus pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Būtiska loma ir arī stratēģijas un programmas uzraudzībai jeb monitoringam, kura uzdevums ir atspoguļot dokumentu sasaisti ar pilsētā veiktajām pašvaldības aktivitātēm. Rīdzinieku aptauja ir viena no monitoringa metodēm, kas analizē uzraudzības rādītājus, kas attiecīgi norāda uz izmaiņām iedzīvotāju apmierinātības līmenī par dzīvi pilsētā. 

 

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI