Green4HEAT mērķis ir paātrināt ilgtspējīgu siltuma un dzesēšanas risinājumu ieviešanu Eiropas Savienības teritorijās, atbalstot reģionu pāreju uz zemas temperatūras siltumapgādes tīkliem. Projekts koncentrējas uz uzlabotu teritoriālo siltuma plānošanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu un investīciju veicināšanu zaļajās tehnoloģijās. Tiek plānots veidot sadarbību iedzīvotājiem, veidojot siltumapgādes enerģijas kopienas, un tiks organizēti starptautiski mācību pasākumi, kas veicinās zināšanu apmaiņu starp iesaistītajiem reģioniem un partneriem.
Pasākumu atklāja Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Baiba Šelkovska, uzsverot, cik svarīgs ir šis projekts reģionam: "Lai gan šis projekts neparedz tiešas investīcijas infrastruktūrā, tā vērtība slēpjas tajā, ka tas kalpo kā platforma sarunām, informācijas apmaiņai un diskusijai par videi draudzīgu un ilgtspējīgu siltumapgādi Vidzemē. Tas var dot impulsu pašvaldībām, siltumenerģijas ražotājiem un piegādātājiem aktīvāk pievērsties šiem risinājumiem, kā arī mainīt sabiedrības nostāju par nepieciešamību pāriet uz zaļākiem siltumapgādes risinājumiem."
Viņa arī izcēla, ka Vidzemes reģions jau ir guvis pieredzi, piedaloties LowTEMP projektā, kur tika veikti vairāki pilotprojekti Beļavas ciemā un Alūksnē, kas parādīja zemas temperatūras siltumapgādes potenciālu.
Rīgas Tehniskās universitātes profesors Aleksandrs Zajacs sniedza padziļinātu tehnisko pārskatu par zemas temperatūras apkures sistēmu iespējām Latvijā. Viņš skaidroja, ka, lai gan Latvijas klimata apstākļi un infrastruktūras stāvoklis prasa saglabāt noteiktu temperatūras līmeni apkures sistēmās (vismaz 60 grādi), ir iespējams pakāpeniski pāriet uz zemākām temperatūrām ar atbilstošām tehnoloģijām. Viņš uzsvēra, ka, samazinot temperatūru apkures sistēmās, ir iespējams integrēt tādus atjaunīgos energoresursus kā siltumsūkņi, saules kolektori un rūpniecisko procesu siltuma pārpalikumi.
Viņš norādīja, ka galvenais izaicinājums ir esošo ēku atjaunošana un apkures sistēmu pielāgošana. Siltinātās ēkās zemas temperatūras apkure var darboties efektīvi, savukārt neatjaunotās ēkās tas būtu sarežģīti un ekonomiski neizdevīgi. “Mums jāstrādā pie dalītām siltumapgādes sistēmām, kurās dažādām ēkām tiek nodrošināta siltumenerģija atbilstošā temperatūrā, lai saglabātu energoefektivitāti un samazinātu siltuma zudumus,” sacīja A. Zajacs.
Krišjānis Upāns, Gulbenes novada pašvaldības pārstāvis, dalījās pieredzē par pilotprojektu Beļavas ciemā, kurš tika īstenots LowTEMP projekta ietvaros. Viņš izcēla, ka Beļavā ieviestā siltumapgādes sistēma ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus no 40% līdz 5%, pateicoties efektīvākai katlu mājas darbībai un centralizētās siltumapgādes tīklu modernizācijai. “Pilotprojekta rezultāti skaidri parāda, ka zemas temperatūras apkures sistēmas ir ne tikai efektīvas, bet arī ilgtspējīgas,” viņš uzsvēra.
K. Upāns arī norādīja, ka atjaunotās ēkās zemas temperatūras apkures sistēmas darbojas efektīvi un ekonomiski izdevīgi, bet neatjaunotās ēkās tas būtu sarežģīti. Viņš uzsvēra, ka šādi projekti ir būtiski ne tikai energoefektivitātes uzlabošanai, bet arī vietējās kopienas labklājības palielināšanai.
Sanāksmes laikā dalībnieki vienojās, ka zemas temperatūras siltumapgādes sistēmām Latvijā jādarbojas ar 65–70 grādu temperatūru, kas ir optimāla gan apkures nodrošināšanai, gan karstā ūdens sagatavošanai bez riskiem, piemēram, leģionellas baktēriju izplatībai.
Tika uzsvērts, ka zemas temperatūras apkures sistēmas veiksmīgai ieviešanai ir nepieciešama cieša sadarbība starp visām pusēm – siltumenerģijas ražotājiem, piegādātājiem un patērētājiem. Visiem iesaistītajiem jāstrādā kopā, lai izveidotu uzticamu un efektīvu infrastruktūru. Turklāt būtiski ir uzlabot gala patērētāju – iedzīvotāju – informētību un izpratni par zemas temperatūras siltumapgādes sistēmām, lai veidotu pieprasījumu pēc šādām sistēmām un sekmētu sabiedrības pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem.
Pasākuma dalībnieki izteica pozitīvas atsauksmes par darba grupas norisi un gūtajām atziņām. Vairāki dalībnieki norādīja, ka tikšanās bija vērtīga, jo deva iespēju labāk izprast pārejas nepieciešamību uz zemākām temperatūrām ne tikai mazākām sistēmām, bet arī lielākām siltumapgādes infrastruktūrām. Viņi izteica gatavību aktīvi iesaistīties šī jautājuma tālākā attīstībā. Iepriekš projektā LowTEMP iesaistītie pauda gandarījumu, Vidzemē energoefektivitātes kopiena ir aktīva un gatava spert nākamos soļus, lai veicinātu ilgtspējīgu enerģijas pārvaldību reģionā.
Projekts Green4HEAT ir cieši saistīts ar Vidzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa stratēģiskajiem dokumentiem. Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam un Attīstības programma līdz 2027. gadam izceļ reģiona prioritātes virzībā uz zema oglekļa ekonomiku, energoresursu efektīvu izmantošanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Šajos plānošanas dokumentos īpaši uzsvērta nepieciešamība veicināt energoefektivitātes risinājumus, kas palīdzētu samazināt atkarību no fosilā kurināmā un integrēt atjaunīgos energoresursus.
Projekta laikā tiks sagatavotas rekomendācijas pašvaldībām un siltumapgādes uzņēmumiem, sniedzot vadlīnijas, kā veicināt ilgtspējīgu siltumapgādes sistēmu ieviešanu reģionā. Tas radīs impulsus ne tikai tehnoloģiskajām izmaiņām, bet arī attieksmes maiņai sabiedrībā, veidojot lielāku pieprasījumu pēc videi draudzīgām un ilgtspējīgām siltumapgādes sistēmām.
Projekts “Zaļo apkures un dzesēšanas risinājumu ieviešanas paātrināšana ES teritorijās” (Green4HEAT) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir atbalstīt iesaistīto reģionu centienus nodrošināt ilgtspējīgu centralizēto siltumapgādi un dzesēšanas risinājumu ieviešanu, uzmanību pievēršot teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, samazinot SEG emisijas un nodrošinot atjaunīgo energoresursu integrēšanu. Aicinām sekot līdzi projekta aktivitātēm VPR tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv un sociālajos tīklos – Facebook un LinkedIn.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
