Atklājot forumu “Viedu, energoefektīvu un pieejamu mājokļu nākotne”, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks atzina, ka pasākums notiek ļoti svarīgā brīdī, kad savu darbu sāks jaunā Eiropas Komisija. Turklāt pirmo reizi Eiropas Komisijā būs jauns komisāra amats, kas strādās tieši ar mājokļu un enerģētikas jautājumiem. “Pieejami mājokļi ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma, jo visā Eiropas Savienībā ir iestājusies zināma mājokļu krīze dažādos aspektos, un tā kavē kā sociāli ekonomisko, tā arī darba tirgus attīstību,” uzver A.Kužnieks.
Savukārt, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda: “Latvijai ir būtiski sakārtot dzīvojamo fondu, padarīt mājokļus pieejamākus mūsu iedzīvotājiem un radīt ilgtspējīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai. Tuvākajos gados Eiropa apņēmusies sasniegt, mūsuprāt, ļoti ambiciozus mērķus mājokļu sektorā – būs gan jāsamazina vidējais enerģijas patēriņš dzīvojamās ēkās, gan jāattīsta saules paneļu uzstādīšana dzīvojamo ēku sektorā, kā arī jāveido bezemisiju ēku fonds. Tādēļ arī piedāvājam ievērojamu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai kā uzņēmumiem, tā arī iedzīvotājiem.”
Arī Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas (turpmāk – Komiteja) Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļas prezidente Baiba Miltoviča pasākumā atzina, ka mājokļu pieejamības problemātika visā Eiropā, īpaši pēc enerģētikas krīzes, ir kļuvusi jūtama asāk. “Lai soli pa solim uzlabotu situāciju mājokļu jomā reģionā, nepieciešams veidot sistemātisku pieeju mājokļu renovācijai, domājot par kvartālu renovāciju. Vienlaikus ir svarīga sadarbība pašvaldību līmenī, sniedzot atbalstu iedzīvotājiem mājokļu atjaunošanai,” pauž Miltoviča.
Diskutējot par energoefektivitātes pasākumu efektīvāku ieviešanu, dalībnieki atzina, ka jānodrošina atbalsta pasākumu un brīvā tirgus instrumentu ciešāka sazobe, tādejādi paplašinot piedāvājuma segmentu. Vienlaikus lielāku efektivitāti varētu panākt ar centralizētiem iedzīvotāju un interešu grupu informēšanas, izglītošanas pasākumiem, veidojot vienas pieturas aģentūru, lai pasākumi būtu koordinēti savā starpā. Vienlaikus dalībnieki atzina, ka energoefektivitātes pasākumu īstenošanai vitāli svarīgs ir privātais kapitāls jeb privātā finansējuma pieejamība un iniciatīva.
Diskusijās pārrunāti arī energoefektivitātes datu pieejamības jautājumi. Svarīgākais, kas jāņem vērā ikvienam, kas vēlas īstenot energoefektivitātes pasākumus – veikt kvalitatīvu sākotnējo izpēti un aprēķinus, lai apzinātos nepieciešamo darbu lauku un tiem atbilstošos līdzekļus.
Pasākuma dalībnieki arī pārrunāja labbūtības jautājumus, atzīstot, ka energoefektivitāte ir labbūtība ilgtermiņā. Tā ir ne tikai iespēja ietaupīt finanses, bet arī radīt piederības sajūtu, uzlabot savstarpējo komunikāciju, sakārtot vidi, kurā dzīvojam, un uzlabot arī psihoemocionālo stāvokli. Runājot par labbūtības elementiem ēku atjaunošanā un energoefektivitātē, jāatzīst, ka joprojām daudzi taupa uz kvalitatīvas ventilācijas rēķina, kas nav pieļaujami, domājot par vides ilgtermiņa ietekmi.
Pasākuma laikā, Ekonomikas ministrijas, valsts pārvaldes iestāžu, nevalstisko organizāciju, valsts uzņēmumu un kapitālsabiedrību Sadarbības memorandam “Dzīvo siltāk” pievienojās jauni sadarbības partneri – Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija un Latvijas Būvuzņēmēju apvienība, vienojoties par kopīgu sadarbību enerģētikas, būvniecības un mājokļu pieejamības ilgtspējīgas attīstības un energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, sekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi un ikviena tās iedzīvotāja labklājību. Plašāk ar Memorandu var iepazīties EM tīmekļa vietnē.
Kā informēts jau iepriekš, jau otro reizi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializēto nodaļu organizēja diskusiju ar mērķi pievērst uzmanību mājokļu pieejamībai, finansēšanai, inovācijām un dzīves kvalitātei mājokļos. Foruma “Viedu, energoefektīvu un pieejamu mājokļu nākotne” ierakstu un pasākumā rādītās prezentācijas var apskatīt Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.
