Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Šis bijis izaicinājumiem bagāts un dinamisks gads, kas prasījis pielāgošanos, aktīvu rīcību lēmumu pieņemšanā un ātru reakciju uz notikumu attīstību. Iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai izstrādāti vairāki atbalsta mehānismi, lai mazinātu elektrības rēķina strauju pieaugumu uz mājsaimniecību maciņiem. Karš Eiropā ir mainījis izpratni par enerģētiskās drošības lomu valsts neatkarības nodrošināšanai, kas arī būtiski ietekmēja energoresursu cenas. Tāpēc turpinām darbu pie pašpietiekamas zaļas enerģijas ražošanas valstī, mazinot atkarību no enerģijas importa. Ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm, palielināts atbalsts atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kā arī pilnveidota atbalsta programma zaļā transporta iegādei, īpaši palienot atbalstu Goda ģimenēm. Katru ceturto auto ar valsts atbalstu iegādājas daudzbērnu ģimenes. Rūpīgi sekojot līdzi tirgus situācijai, esam pielāgojuši valsts atbalsta programmas atbilstoši mājsaimniecību vajadzībām.”
Atbalsts iedzīvotājiem elektrības rēķinu izmaksu segšanai
Viens no pirmajiem ministra K. Meļņa darbiem bija panākt, lai iedzīvotājiem tiek daļēji kompensēts elektrības rēķinu straujš pieaugums. Jau pirmajā darba sēdē valdība lēma, ka visiem mājsaimniecību lietotājiem elektrības tarifa fiksētās maksas daļa tiek samazināta par 60%. Vienlīdz tika rasts vidēja un ilgtermiņa risinājums elektroenerģijas sadales tarifu strauja pieauguma ierobežošanai 2024.-2025. gadam.
Papildus jau pie esošajiem atbalsta risinājumiem, tika nodrošināta iespēja aizsargātiem lietotājiem turpināt saņemt atbalstu elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai šādā apmērā:
- trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 20 eiro
- ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, – 20 eiro
- personai ar I invaliditātes grupu vai viņa aizgādnim – 20 eiro
- daudzbērnu ģimenei – 25 eiro.
Vienlaikus pie ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma, esam gatavi sniegt mērķētu atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni. Tās ir mājsaimniecības, kuru ikmēneša izdevumi par mājokli uz vienu tās locekli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem.
Enerģētiskā drošība un neatkarība
Īstenoti vairāki pasākumi, lai Baltijas valstis nākamā gada februārī pilnībā integrētos ar Eiropas energotīklu. Piemēram, viens no šādiem pasākumiem ir RePowerEU finansējuma piešķiršana 100% apmērā – t.i. 58,69 milj. eiro bateriju sistēmu piegādei un uzstādīšanai Rēzeknē. Bateriju sistēma ir būtisks infrastruktūras elements Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei. Baterijas strādās kā moderni akumulatori liela enerģijas apjoma uzkrāšanai, kas būs svarīgi enerģijas balansa nodrošināšanai pēc tam, kad Latvijas elektroapgādes tīkls tiks nodalīts no Krievijas-Baltkrievijas elektroapgādes sistēmas, pievienojoties Eiropas tīklam.
Projekta rezultātā tiks paaugstināts energoapgādes drošums – t.i. neietekmējamība no agresorvalsts puses un stiprināta Baltijas reģiona neatkarība, kā arī tīklu spēja pieslēgt atjaunīgās enerģijas projektus, lai nodrošinātu zemāku elektroenerģijas gala cenu patērētājiem.
Īsi pirms valdības viena gada apritēšanas, valdībā tika pieņemts arī regulējums tam, kā valstī tiek organizēta elektroenerģijas un dabasgāzes apgāde enerģētiskās krīzes laikā. Enerģētiskās krīzes situācija var rasties gan ārējas ietekmes rezultātā, piemēram, vētras radīto postījumu dēļ valsts mērogā, gan tehnoloģisku traucējumu gadījumā Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades elektrolīniju darbībā. Patērētāju – mājsaimniecību lietotāju, uzņēmēju, ražotāju loma ārkārtas situācijas pārvarēšanā ir būtiska, tāpēc arī atjaunota kārtība, kādā organizējam enerģijas piegādi valstī, lai mazinātu mūsu neērtības izaicinājumu pilnā situācijā un skaidri apzinoties katra indivīda svarīgo lomu.
Tāpat būtisks lēmums ir Latvijas iestāšanās Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (IEA), kur ieguldīts ne vien apjomīgs darbs sarunu procesā, bet arī sagatavots atbilstošs likumprojektu, kas ir noslēdzošais posms ceļā uz Latvijas iestāšanos IEA. Dalība šajā formātā palīdzēs stiprināt Latvijas energoapgādes drošību un papildus sekmēs pāreju uz zaļu un lētāku enerģijas ražošanu. Likumprojektu Saeimas komisijā uz 1. lasījumu skatīs jau šo trešdien, 18. septembrī.
Vienlīdz svarīgi nodrošināt, ka tieši Latvijas iedzīvotāji ir tie, kuri saņem ieguvumus – taustāmu labumu – no mūsu zemes izmantošanas. Tamdēļ pie noteikta vēja parka jaudas apjoma (līdz 1MW) vēja parku attīstītājiem būs jāsniedz ieguldījums vietējā kopienā, kur finansiālu labumu vienādās daļās saņems gan iedzīvotāji, kuri dzīvos vēja paku tuvumā, gan pašvaldības.
Uzstādot saules paneļus, saražotās enerģijas pārpalikumu no š.g. 1. maija var pārvērst “virtuālajā naudā”, ar kuru norēķināties par elektrības rēķiniem citos savos objektos un vēlākā laika periodā. Kopš 1. maija mājsaimniecības un uzņēmumi, kuri izmanto šo iespēju, ir ap 2300lietotāju, kuriem ir uzstādītas jaudas virs 11,1 kW.
Atbalsta programmas iedzīvotājiem un pašvaldībām
Ņemot vērā iedzīvotāju interesi uzstādīt gan saules paneļus, gan siltumsūķņus, kopējais valsts finansējums videi draudzīgu iekārtu iegādei palielināts par 5 milj. eiro. Ar valsts atbalstu mājsaimniecībām paplašinātas arī iespējas turpmāk komplektā ar saules paneļiem iegādāties enerģijas uzglabāšanas iekārtu (akumulatoru).
Palielināts arī atbalsts ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas iegādāties videi draudzīgu auto – lietotam elektroauto un jaunam ārēji lādējamam hibrīdauto, bet īpaši izceļams jaunums – atbalsta pieaugums daudzbērnu ģimenēm. Kopš spēkā esošajiem grozījumiem (š.g. 20. jūlijā) līdz š.g. 15. septembrim videi draudzīgus auto iegādājušās jau 82 daudzbērnu ģimenes. No kopējā iegādāto videi draudzīgā auto skaita septembrī 41% veidoja tie videi draudzīgie auto, ko iegādājušās daudzbērnu ģimenes.
Vienlīdz apstiprināti grozījumi, lai pašvaldības un to iestādes, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrības saņemtu valsts atbalstu, lai īstenotu viedo pilsētvides tehnoloģiju projektus 2. kārtas ietvaros. Konkursa pieteikšanās noris no šā gada 3. augusta līdz š.g. 1. novembrim.
Līdztekus jau minētajām programmām sekmīgi īstenota atbalsta programma azbestu saturoša šīfera krājumu nodošanai trūcīgām un maznodrošinātām personām un daudzbērnu ģimenēm. Trijās pieteikšanās kārtās tika saņemti 811 pieteikumi, no kuriem apstiprināti 254. Pirmajās divās kārtās savākta 591 tonna azbestu saturošā šīfera. Šobrīd notiek pakalpojuma sniegšana Latgales reģionam trešās kārtas ietvaros, un pēc tās pabeigšanas būs zināms precīzs savāktā azbesta šīfera apjoms.
Iedzīvotāju aktivitāte jau šobrīd parāda šī jautājuma aktualitāti un nepieciešamību arī nākotnē īstenot atbalsta pasākumus azbesta šīfera savākšanai un drošai apglabāšanai poligonos. Šāda veida iniciatīvas ir būtiskas gan vides aizsardzības, gan sabiedrības veselības nodrošināšanai. KEM izstrādā risinājumu, lai arī nākotnē sniegtu iedzīvotājiem iespēju pieteikties atbalsta programmā.
Klimatam draudzīgāka tautsaimniecība
Šajā valdības gadā Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP)
un atbalstīja tā iesniegšanu Eiropas Komisijai. Ja NEKP iekļautos pasākumus realizēsim pilnā apmērā, Latvija līdz 2030. gadam sekmīgi sasniedz savus klimata un enerģētikas mērķus. Darbs pie pasākumu ieviešanas dzīvē turpinās, ko KEM īsteno kopā ar nozaru organizācijām, sadarbības partneriem un politikas veidotājiem.
NEKP plāns rāda virzienu klimata mērķu sasniegšanai un enerģētikas attīstībai nākotnē – izdevīga, pašu ražota, atjaunīga enerģija iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Starp plānā ietvertajiem pasākumiem varēs ieraudzīt sevi ikviens iedzīvotājs un uzņēmējs.
