Pirmajā lotē paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve Latvijas pašvaldībās līdz 2030. gadam, kopējām investīcijām ap 100 miljoniem eiro. Programma ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām svarīgās nozarēs (skolotāji, mediķi, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki u.c.).
“Šāda apjoma konsultāciju līgums ar Eiropas Investīciju banku Latvijā tiek slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību. Šī programma būtiski uzlabos situāciju reģionos, jo īpaši valstpilsētās, kur notiek lielākā ekonomiskā attīstība, ļoti novērtēju pašvaldību interesi par to. Turklāt sadarbība ar augsti kvalificētiem un pieredzējušiem Eiropas Investīciju bankas ekspertiem, valsts pārvaldei sniegs jaunas prasmes līdzīgu projektu sekmīgai īstenošanai nākotnē,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Sadarbībā ar EIB tiks apspriesti vairāki programmas ieviešanas modeļi, analizēta institucionālā kapacitāte gan valsts, gan pašvaldību līmenī, izstrādāta projektu atlases stratēģija, sagatavots pilotprojekts un sagatavots publiskās privātās partnerības līguma projekts.
“Esam pagodināti par VNĪ izrādīto uzticību un iespēju mūsu organizācijai būt par atslēgas partneri šajā nozīmīgajā programmā. Publiskā un privātā sektora sadarbība ir būtisks instruments, lai veiksmīgi risinātu sabiedrības problēmas un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Mūsu mērķis ir veidot ilgtermiņa un stabilu risinājumu pieejamu mājokļu nodrošināšanai visā Latvijā, un tikai cieša sadarbība starp VNĪ un pašvaldībām ļaus to īstenot, tādejādi nodrošinot, ka sabiedrības vajadzības tiek apmierinātas augstākajā līmenī. Mēs jau tagad redzam lielu pašvaldību interesi par dalību programmā. Oktobra sākumā slēgsim nodomu protokolus, pamatojoties uz pašvaldību domju pieņemtajiem lēmumiem par konceptuālo dalību projektā,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Š.g. 2. oktobrī, Rīgā plānots slēgt nodomu protokolu ar pašvaldībām par līdzdalību projektā. Saskaņā ar Ministru kabineta š.g.11. jūnija lēmumu, VNĪ ir uzdots izstrādāt projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus, kā arī iegūt nepieciešamos atzinumus no kompetentajām institūcijām. VNĪ būs galvenais publiskā partnera pārstāvis un strādās kopā ar pašvaldībām, kas piedalīsies projektā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.
Š.g. pavasarī veiktajā pētījumā tika intervētas 17 pašvaldības, kā arī veikta statistikas datu analīze, kā rezultātā tika izveidota aplēse nākotnes pieprasījumam pēc pieejamu cenu īres dzīvokļiem katrā no 17 pašvaldībām. Pētījums apstiprina, ka Latvijas mājokļu politikas izaicinājums ir slikta mājokļu kvalitāte, pārapdzīvoti mājokļi, zema tirgus aktivitāte, kā arī papildus izaicinājums ir arī hipotekāro kredītu nepieejamība daļai sabiedrības.
Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma paredz nodrošināt jaunu mājokļu dzīvojamā fonda izbūvi pašvaldībās pēc iespējas īsākā laikā un augstākā kvalitātē. Projekts tiek veidots pēc “privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi ar izbūvētiem mājokļiem.
Pagājušā gada beigās ar finanšu ministra rīkojumu tika izveidota vadības grupa šāda PPP risinājumu izveidei. Tās uzdevums bija izstrādāt zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu PPP iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto PPP struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku. Vadības grupa, izvērtējot esošo situāciju, apzinot 17 pašvaldības, problemātiku tirgū, pieejamu cenu īres dzīvokļu regulējuma ietvaru un citu dalībvalstu pieredzi, kā arī nodrošinot pieejamu cenu īres dzīvokļu programmas atbilstību kritērijiem, ir izstrādājusi pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu.
Vadības grupas sastāvā ir komisijas locekļi, kas pārstāv Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Attīstības finanšu institūciju “ALTUM”, Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Ekonomikas ministriju, kā arī grupā piedalās Ministru prezidentes ārštata padomnieks reģionālajos jautājumos.
