DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Jēkabpils novadā prezentē 200 miljonu eiro investīciju programmu kaujas lādiņu ražošanas attīstībai

Attēlā: kaujas lādiņa paraugs.

Publicitātes foto.

26. augustā ekonomikas ministrs Viktors Valainis un valsts sekretārs Raivis Bremšmits Jēkabpilī apmeklēja uzņēmuma “Wolfram Europa” rīkoto pasākumu, kurā tika prezentēta vērienīga līdz 200 miljonu eiro kapitālieguldījumu programma, kas paredz attīstīt vertikāli integrētu enerģētisko materiālu un kaujas lādiņu ražošanas kompleksu Latvijā.

Investīciju programmas īstenošanas rezultātā Jēkabpils novadā 40 hektāru teritorijā plānots izveidot mūsdienīgu, vertikāli integrētu ražošanas kompleksu. Projekts paredzēts trīs pakāpeniski īstenojamos posmos, proti, sākotnēji attīstot lādēšanas un montāžas kapacitāti, nākamajā posmā izveidojot ķīmiskās sintēzes ražošanu, bet trešajā posmā – mazjutīgo un uzņēmuma pašu izstrādāto sastāvu ražošanu.

Šāda mēroga investīcijas ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības industrijas attīstībā un vienlaikus apliecina Latvijas spēju piesaistīt stratēģiski nozīmīgus industriālos projektus arī reģionos. Mūsu mērķis ir veidot Latvijā konkurētspējīgu un eksportspējīgu aizsardzības industriju, kas stiprina valsts drošību, rada augstas pievienotās vērtības darba vietas un sniedz ilgtermiņa ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē. 200 miljonu eiro investīcijas un aptuveni 200 jaunās darba vietas Jēkabpils novadā ir nozīmīgs ieguldījums gan reģiona attīstībā, gan Latvijas industriālajā kapacitātē kopumā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ražotnes pilnas darbības rezultātā plānots nodrošināt pilna cikla ražošanu Latvijā - no sprāgstvielu sintēzes līdz gatavam produktam. Projekta fokuss būs bezpilota sistēmu kaujas galviņas un pretmobilitātes risinājumi.

Programmas kopējais investīciju apjoms paredzēts līdz 200 miljoniem eiro, savukārt, ražotnei sasniedzot pilnu darbības jaudu, tajā plānots izveidot ap 200 tiešajām darbavietām, tostarp augsti kvalificētas darba vietas reģionā. Būvniecību plānots uzsākt 2026. gadā, bet pirmā sērijveida produkcija paredzēta 2027. gadā.

Pēdējos 35 gadus Eiropa ir samazinājusi savu sprāgstvielu un munīcijas rūpniecību, un tehnoloģiskā attīstība ir apstājusies. Tagad Eiropa pārapbruņojas, taču investīcijas joprojām galvenokārt ir vērstas uz platformām un montāžu. Tā ir problēma: Eiropa palielina savu ieroču ražošanu ātrāk nekā sprāgstvielu un kaujas galviņu ražošanu. Tieši šis komponentes padara ieročus efektīvus. Wolfram Europa tika izveidota, lai paveiktu divas lietas: segtu šo jaudas plaisu un veiktu tehnoloģisko lēcienu, proti, ražotu pasaules līmeņa sprāgstvielas un kaujas galviņas, izmantojot modernākās tehnoloģijas un ražošanas metodes. Latvija ir nolēmusi radīt apstākļus šai ražošanai. Jēkabpils neapkalpos tikai Latviju - Latvija nodrošinās stratēģiskas ražošanas jaudas visai Eiropai. Tā būs mūsu pirmā lielā ražotne, bet ne pēdējā,” sacīja Wolfram Europa izpilddirektors Magnuss-Valdemārs Sārs.

Pēc kompleksa izbūves pilnā apjomā tā ražošanas jauda sasniegs 300 tonnas RDX vai 100 tonnas HMX gadā, turklāt būs iespēja jaudu nākotnē vēl palielināt. Kompleksā tiks ražotas dažādas gala lietojuma sprāgstvielu kompozīcijas, tostarp Composition B, composition H, A3, A4, A5, C4, PBX un citas formulas. Tāpat kompleksā gadā būs iespējams uzpildīt un samontēt līdz 100 000 prettanku mīnu un 200 000 kaujas galviņu. Kompleksā paredzēta arī iespēja uzglabāt līdz 1200 tonnām sprāgstvielu neto daudzuma (NEQ), nodrošinot stratēģisku rezervi, kas ļautu saglabāt piegāžu nepārtrauktību traucējumu gadījumā citviet piegādes ķēdē un nodrošināt nepieciešamos krājumus krīzes situācijās.

“Wolfram Europa” pārstāvji uzsver, ka projekta mērķis ir veidot ilgtermiņa industriālo kapacitāti Latvijā, vienlaikus attīstot specializētas zināšanas, tehnoloģiskās kompetences un ražošanas infrastruktūru. Projekts iecerēts kā nozīmīgs ieguldījums Latvijas aizsardzības industrijas ekosistēmā un reģionālajā ekonomikā, kā arī paredz sadarbības iespēju attīstīšanu ar universitātēm un pētniecības organizācijām.

Projekta īstenošanai paredzēts arī valsts atbalsts Investīciju fonda ietvaros. Projekta pirmās fāzes attiecināmo izmaksu summa ir 16.2 milj. EUR, savukārt kapitāla atlaides apmērs līdz 4.9 milj. EUR.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI