Lietuva pēdējos gados mērķtiecīgi attīstījusi aizsardzības un augsto tehnoloģiju ekosistēmu, savukārt Latvijā arvien straujāk attīstās uzņēmumi, kas specializējas bezpilota sistēmās, fotonikā, mākslīgajā intelektā, elektronikas risinājumos, enerģētikas tehnoloģijās un citās augstas pievienotās vērtības jomās. Šodien parakstītie sadarbības dokumenti rada plašākas iespējas abu valstu uzņēmumiem kopīgi izstrādāt jaunus produktus, īstenot pētniecības un attīstības projektus, piesaistīt investīcijas un stiprināt konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgos.
Foruma ietvaros Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra: “Latvija un Lietuva ir viena otras tuvi partneri, draugi un sabiedrotie. Mūsu aktuālākais izaicinājums ir mūsu valstu drošība. Ir svarīgi, lai mēs pārvērstu savus ieguldījumus aizsardzībā ekonomiskās iespējās. Mēs tērējam milzīgas summas aizsardzībai. Naudai ir maza vērtība, ja vien rūpnieciskā jauda netiek mobilizēta vietējā, reģionālā un globālā līmenī. Mūsu pašu nozaru stiprināšana veicina NATO kolektīvās aizsardzības spējas. Eiropas Aizsardzības fonda projekti parāda, ka Latvijas un Lietuvas uzņēmumi var efektīvi strādāt līdzās. Pagājušajā gadā mēs pierādījām, ka kopā mēs varam nodrošināt savu enerģētisko neatkarību. 2025. gadā mēs atstājām Krievijas un Baltkrievijas elektrotīklu un pievienojāmies Eiropas tīklam. Mēs turpinām ieguldīt galvenajos reģionālajos aktīvos, kas stiprina mūsu enerģētisko drošību. No Inčukalna gāzes krātuves līdz Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālim.”
Lietuvas Aizsardzības un drošības industrijas asociācija un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija vienojās ciešāk sadarboties aizsardzības, drošības un progresīvo tehnoloģiju jomā, veicināt inovācijas, industrijas spēju attīstību, informācijas apmaiņu un uzņēmumu iesaisti kopīgos projektos Eiropas Savienības un NATO līmenī.
“Šodien parakstītie sadarbības dokumenti apliecina, ka Latvijas un Lietuvas partnerība kļūst arvien praktiskāka un mērķtiecīgāka. Mēs stiprinām ne tikai ekonomisko sadarbību, bet arī spēju kopīgi radīt inovācijas, attīstīt aizsardzības industriju un vairot kritiskās infrastruktūras noturību. Tas paver jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem iesaistīties starptautiskās piegādes ķēdēs, attīstīt jaunus produktus un sekmīgi konkurēt Eiropas un pasaules tirgos. Baltijas valstu konkurētspēju nosaka nevis konkurence savā starpā, bet spēja sadarboties un kopīgi radīt augstas pievienotās vērtības risinājumus,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Vienlaikus tika parakstīts sadarbības memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Lietuvas Inovāciju aģentūru, kas paredz stiprināt abu valstu sadarbību inovāciju, pētniecības un attīstības, eksporta veicināšanas un uzņēmumu internacionalizācijas jomā. Memorands veicinās partnerību starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un citām inovāciju ekosistēmas institūcijām, īpašu uzmanību pievēršot informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, divējāda lietojuma tehnoloģijām, resursu efektīvai izmantošanai un ilgtspējīgai enerģētikai.
LIAA direktore Ieva Jāgere norāda, ka parakstītais sadarbības memorands ar Lietuvas Inovāciju aģentūru radīs praktisku ietvaru ciešākai abu valstu inovāciju ekosistēmu sadarbībai un palīdzēs uzņēmumiem ātrāk attīstīt kopīgus projektus starptautiskajos tirgos.
“Mūsdienās inovācijas rodas sadarbībā. Jo ciešāk spējam savienot uzņēmumus, pētniecības organizācijas, investorus un gala lietotājus Baltijas mērogā, jo ātrāk jaunas tehnoloģijas nonāk tirgū un starptautiskajās piegādes ķēdēs. Šodien parakstītais memorands nav noslēgums – tas ir sākums jaunām kopīgām iniciatīvām inovāciju, divējāda lietojuma tehnoloģiju un eksporta attīstībā. Mūsu uzdevums ir palīdzēt uzņēmumiem atrast partnerus, attīstīt kopīgus projektus un izmantot abu valstu stiprās puses, lai kopīgi radīti risinājumi kļūtu konkurētspējīgi Eiropas un pasaules tirgos,” uzsver Ieva Jāgere.
Trešais parakstītais dokuments – nodomu vēstule starp AS “Sadales tīkls” un Lietuvas elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru “Energijos skirstymo operatorius” (ESO) – paredz stiprināt sadarbību elektroenerģijas sadales tīklu noturības, savstarpējās palīdzības, zināšanu apmaiņas un operacionālās koordinācijas jomā, lai uzlabotu gatavību ārkārtas situācijām un paātrinātu elektrotīklu atjaunošanu pēc plaša mēroga traucējumiem. Latvijas uzņēmēju dalību forumā un uzņēmumu vizītēs organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidente Katrīna Zariņa uzsver, ka uzņēmēju sadarbībai nepieciešami ne tikai politiski lēmumi, bet arī praktiski instrumenti un regulāra partneru satikšanās.
“Uzņēmēji visvairāk novērtē iespējas satikt potenciālos partnerus, attīstīt kopīgus projektus un atrast jaunus eksporta tirgus. Šodien parakstītie sadarbības dokumenti un forums kopumā rada stabilu pamatu ciešākai Latvijas un Lietuvas uzņēmumu sadarbībai. Tie palīdz veidot jaunus biznesa kontaktus, sekmē inovāciju attīstību un stiprina Baltijas uzņēmumu konkurētspēju laikā, kad drošības un ekonomikas jautājumi kļūst arvien ciešāk saistīti,” uzsver Katrīna Zariņa.
Parakstītie sadarbības dokumenti papildina forumā notiekošās diskusijas par Baltijas aizsardzības ekonomikas attīstību, inovāciju nozīmi drošības stiprināšanā un uzņēmumu iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs. Foruma darba kārtībā paredzētas arī uzņēmēju kontaktbiržas un divpusējās tikšanās, savukārt 16. jūlijā Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklē Lietuvas vadošos aizsardzības un augsto tehnoloģiju uzņēmumus, lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas.
Forumā piedalās 40 Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kuri pārstāv aizsardzības un drošības tehnoloģiju, enerģētikas, bezpilota sistēmu, fotonikas, mākslīgā intelekta, mašīnbūves, metālapstrādes, programmatūras, pētniecības un citus augsto tehnoloģiju sektorus. Delegācijā pārstāvēti AS “Rīgas siltums”, “Redwire Defense Tech Riga”, DATI Group, Engycell, VIC TEC, AS “Latvenergo”, DarkRay, Origin Robotics, EMJ Metāls, Patria Latvia, AdvanGrid, LIRA 7, AS “Latvijas Finieris”, DK Unity, Baltic Photonics, AMMUNITY, Modul, Ascent Lumina, EcoHeat Technologies, Tilde, bonusukarte.lv, Jāņa sēta, AS “Jelgavas mašīnbūves rūpnīca”, Uberhint, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.
Vizītes otrajā dienā, 16. jūlijā, Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklēs Visoru Informācijas tehnoloģiju parku, kā arī uzņēmumus Kongsberg NanoAvionics, RSI Europe, Granta Autonomy un Unmanned Defence Systems. Vizīšu laikā Latvijas uzņēmēji iepazīs Lietuvas pieredzi kosmosa tehnoloģiju, bezpilota sistēmu un citu aizsardzības tehnoloģiju izstrādē, pārrunās sadarbības iespējas pētniecībā un attīstībā, uzņēmumu iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs, kā arī jaunus eksporta projektus.
Latvijas uzņēmēju dalību forumā un uzņēmumu vizītēs organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros.
Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA)
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem augt starptautiskajos tirgos, piesaistīt investīcijas un attīstīt inovācijas. LIAA atbalsta uzņēmumu eksportu, jaunu tirgu apguvi, investīciju projektu īstenošanu un Latvijas konkurētspējas stiprināšanu pasaules ekonomikā.
