Tikšanās laikā vēstniece apliecināja Latvijas atbalstu Eiropas Padomes darbam, uzsverot, ka Krievijas agresijas kara laikā Ukrainā Eiropas Padome sniedz nozīmīgu atbalstu Ukrainai tiesiskuma nodrošināšanā un cenšoties panākt Krievijas atbildību par pastrādāto. A. Vilde norādīja, ka Latvija arī turpmāk Eiropas Padomē stingri iestāsies par noturīgu atbalstu Ukrainai. Ir jāstiprina gan Krievijas radīto zaudējumu Ukrainā reģistra darbība, gan jāturpina diskusijas par Eiropas Padomes lomu, veidojot kompensācijas mehānismu un speciālo tribunālu par agresijas noziegumiem. Vēstniece ģenerālsekretārei uzsvēra Latvijas nemainīgo pozīciju pret Krievijas pilsoņu vai dubultpilsoņu nodarbinātību Eiropas Padomes struktūrās, jo Krievija tika izslēgta no organizācijas.
Eiropas Padomes ģenerālsekretāre pateicās par Latvijas ieguldījumu organizācijas saturiskajā darbā, lai stiprinātu un aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu. To apliecina arī pagājušā gadā sekmīgi aizvadītā Latvijas prezidentūra Eiropas Padomes Ministru komitejā. M. Pejčinoviča Buriča, kura drīzumā noslēgs darbības termiņu ģenerālsekretāres amatā, pauda gandarījumu par Eiropas Padomes lomas stiprināšanu un organizācijas sniegto atbalstu Ukrainai.
Informācijai
Eiropas Padome ir reģionāla organizācija, kas apvieno 46 dalībvalstis un 5 novērotājvalstis nolūkā stiprināt cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas standartus. Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē 1995. gada 10. februārī. Šai organizācijai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā un stiprināšanā.
Eiropas Padomes politiskā darba kārtība tiek veidota Ministru komitejā un Parlamentārajā asamblejā. Organizācijas paspārnē darbojas Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Pašvaldību kongress un vairākas citas struktūras, kuru darbā iesaistītas dažādas Latvijas institūcijas. Latvija ir pievienojusies vairāk nekā 100 starptautiskajiem līgumiem, kas izstrādāti Eiropas Padomē ietvaros.
Ikdienā Latvijas interešu pārstāvību organizācijā nodrošina pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Padomē.
