Lai novērtētu ietekmi, kādu ilgtermiņā sniedz samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošana grāmatām un periodikas izdevumiem, valdība 13.augusta sēdē pēc iepazīšanās ar informatīvo ziņojumu1 atbalstīja KM ierosinājumu nozares rādītājus apkopot un analizēt desmit gadu periodā.
Tādējādi KM noteikts līdz 2029.gada 30.jūnijam sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu, kurā izvērtēta PVN samazinātās likmes 5% apmērā piemērošana grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu u.c. periodisku izdevumu iespieddarba un elektroniska izdevuma formā ietekme laikposmā no 2018.–2028. gadam, salīdzinot grāmatu un periodisko izdevumu nosaukumu skaitu un vidējo cenu komercapritē – grāmatu veikalos un preses tirdzniecības vietās.
“Grāmatu un periodikas izdošanai un tirdzniecībai ir svarīga loma latviešu valodas saglabāšanā un attīstībā, kā arī lasītprasmes veicināšanā. Periodā no 2021. līdz 2023. gadam samazinātā PVN likme ir sniegusi iespēju nozarē palielināt grāmatu un periodikas izdevumu pieejamību lasītājiem. Grāmatizdošanas nozarē tieši pazeminātā PVN likme ir visdemokrātiskākais atbalsta instruments,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
Laika periodā no 2018. – 2023.gadam, kas ir izvērtēts KM informatīvajā ziņojumā, grāmatniecības un poligrāfijas nozari ietekmējuši daudzi faktori – papīra iepirkuma cenu sadārdzinājums līdz pat 70 %, inflācija, COVID-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi, energoresursu cenu kāpums. Taču, pateicoties samazinātajai PVN likmei 5% apmērā, grāmatniecības nozare spējusi izturēt ārējo apstākļu ietekmi. Pozitīvus rezultātus uzrāda grāmatu komercaprites rādītāji, kas pieauguši no 1436 vienībām 2021. gadā līdz 1586 pērn, apliecinot, ka aktuālās grāmatas kļūst sabiedrībai pieejamākas. Audzis ir arī komercapritē esošo periodisko izdevumu skaits.
Latvijā PVN 5% samazinātā likme grāmatām un periodikas izdevumiem tika piemērota kopš 2021.gada 1.janvāra; pirms tam bija spēkā 12 % PVN drukātām un datu nesējos pieejamām grāmatām un 21 % PVN e-grāmatām un periodikas izdevumiem.
KM vērtējumā PVN samazinātās 5% likmes piemērošana grāmatām un periodiskajiem izdevumiem sniegusi nozarei amortizācijas iespējas, daļēji kompensējot straujo papīra izmaksu kāpumu grāmatu un periodisko izdevumu izdošanai, energoresursu cenu kāpumu un Latvijas ekonomikas inflāciju, atļaujot noturēt vidējo grāmatas cenu ~16,7 procentu un periodisko izdevumu kāpumu 13,6-21,8 procentu ietvaros.
Pozitīvi vērtējama tendence, ka nozīmīgāko Latvijas grāmatizdevēju izdoto grāmatu cena 2023.gadā samazinājās ~15,7 procentu apmērā salīdzinājumā ar 2021.gadu, kas norāda uz nozares procesu stabilizēšanos PVN samazinātās 5% likmes piemērošanas rezultātā, kas amortizē ar nozares darbību saistīto izmaksu kāpumu un rada labvēlīgus apstākļus jaunu grāmatu tapšanai latviešu valodā un pieejamībai sabiedrībai.
Gandrīz visās Eiropas valstīs grāmatas ir izņēmuma statusā, kam piešķirta iespējami zemākā PVN likme. Piemēram, 0 % PVN likmi grāmatām piemēro Norvēģija, Īrija un Lielbritānija, kas ir viens no būtiskiem iemesliem angļu valodas izplatībai un lomai pasaulē; 3-4 % PVN grāmatām piemēro Luksemburga, Šveice, Itālija un Spānija, 5 % PVN grāmatām ir Latvijā, Horvātijā, Maltā, Kiprā, Polijā, Rumānijā, Ungārijā un Slovēnijā.
1 Informatīvais ziņojums „Par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piecu procentu apmērā piemērošanas grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisku izdevumu iespieddarbu un elektroniska izdevuma formā piegādei ietekmi uz nozari”.
