Straujo ieņēmumu kāpumu pamatā nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šā gada pirmajā pusē saņemti gandrīz 1,4 miljardu eiro apmērā un ir par 667,1 miljonu eiro jeb 91,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp šā gada maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda (AF) 335,7 miljonu eiro apmērā, kā arī martā saņemts Taisnīgas pārkārtošanās fonda avanss 57,5 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumi no ES strukturālajiem un investīciju fondiem un kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas instrumentiem šā gada pirmajā pusē sasnieguši 725,3 miljonus eiro, kur ieņēmumi no Kohēzija fonda 130,4 miljonu eiro apmērā bijuši par 92,5 miljoniem eiro lielāki nekā sešos mēnešos pirms gada, tāpat no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) kopā saņemti 480 miljoni eiro, kas ir par 49,3 miljoniem eiro vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn.
Savukārt, izdevumi ĀFP projektiem šā gada sešos mēnešos ir samazinājušies par 106 miljoniem eiro jeb 14% un bija 649,6 miljoni eiro, kas ir 40% no gadam prognozētā. Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam, šā gada pirmajā pusē bijuši 180,3 miljoni eiro, kas ir par 194,1 miljonu eiro mazāk nekā pirms gada.
Līdz 2024. gada 30. jūnijam ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā noslēgti līgumi 231 projekta īstenošanai par 570,6 miljoniem eiro jeb 13% no pieejamā ES fondu finansējuma. Pašlaik, divu periodu pārejā, jaunās investīciju iespējas ir normatīvās bāzes un projektu atlašu posmā, līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugums sagaidāms turpmākajos gados.
AF projektiem sešos mēnešos veikti maksājumi 76,5 miljonu eiro apmērā, kas ir 11,5% no gadā prognozētā apjoma. Valsts budžeta maksājumu pieaugums sagaidāms gada otrā pusē, tuvāk būvniecības sezonas beigām, īstenojot finansiāli ietilpīgākās investīcijas, piemēram, reģionālo ceļu uzlabošanu, daudzdzīvokļu un uzņēmējdarbības energoefektivitātes uzlabošanu, plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, slimnīcu infrastruktūru un industriālo parku un teritoriju attīstīšanu reģionos.
Savukārt, būtiski augstāki nekā pirmajā pusgadā pērn (par 92,6 miljoniem eiro) bijuši lauksaimniecības fondu (ELFLA un ELGF) izdevumi 206,7 miljonu eiro apmērā, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros.
Kopējie nodokļu ieņēmumi (neskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā (-101,1 miljons eiro) un iekļaujot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (408,1 miljons eiro)) šā gada sešos mēnešos 7 miljardu eiro apmērā bija par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāki nekā periodā plānots, taču par 443 miljoniem jeb 6,7% pārsniedza iekasēto sešos mēnešos pirms gada.
Savukārt, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā un neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada pirmajā pusgadā iekasēti 6,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 456,5 miljonu eiro jeb 7,5% vairāk salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu. Ieņēmumu kāpumu turpina nodrošināt lielāki darbaspēka nodokļu ieņēmumi. Ieņēmumi no valsts obligātajām sociālajām iemaksām šā gada pirmajā pusgadā pieauga par 228,5 miljoniem eiro jeb 11,7%, veidojot 2,2 miljardus eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šā gada sešos mēnešos sasniedza 1,2 miljardus eiro un bija par 134,8 miljoniem eiro jeb 12,3% augstāki nekā gadu iepriekš. Dati no darba devēja ziņojumiem par 2024. gada sešiem mēnešiem liecina, ka 2024. gadā turpinās darba samaksas fonda pieauguma tempa sabremzēšanās, turklāt iezīmējas atšķirīgi darba samaksas fonda pieauguma tempi sabiedriskajā un privātajā sektorā. Ja darba samaksas fonds kopumā 2024. gada sešos mēnešos kāpis par aptuveni 9%, tad sabiedriskajā sektorā vērojams pieaugums ap 15%, kamēr privātajā sektorā pieaugums bijis tuvu 6,5%. Darba samaksas fonda kāpumu veicināja vidējās darba samaksas pieaugums, kur pieaugums sabiedriskajā sektorā lielā mērā saistāms ar atalgojuma celšanu izglītības un aizsardzības nozarēs, kā arī janvārī veiktās piemaksas Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem (saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu).
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad sešos mēnešos iekasēti par 90,2 miljoniem eiro jeb 4,6% mazāk nekā pērn, veidojot 1,9 miljardus eiro. Ja pirmajos četros mēnšos PVN ieņēmumi atpalika no iepriekšējā gadā iekasētajiem apjomiem, jo būtiski samazinājās energoresursu cenas un līdz ar to ieņēmumi elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, tad maijā un jūnijā PVN ieņēmumi 696,7 miljonu eiro apmērā uzrādīja gan lielāko nodokļu apjomu, gan straujāko pieaugumu, pārsniedzot 2023. gada attiecīgo mēnešu ieņēmumus par 101,9 miljoniem eiro jeb 17,1%. Ar PVN apliekamā darījumu vērtība tirdzniecības nozarēs arī ir palielinājusies, savukārt energoapgādes nozarēs joprojām uzrāda samazinājumu. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos PVN ieņēmumi turpinās pieaugt.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 578,3 miljonu eiro apmērā saglabājās tuvu pērnā gada pirmā pusgada līmenim, pieaugot par 5,8 miljoniem eiro jeb 1%. Par alkoholiskajiem dzērieniem sešos mēnešos iekasēts par 7,3 miljoniem eiro jeb 7,3% un tabakas izstrādājumiem par 7,5 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk nekā pirms gada, kas kopā veido 243,4 miljonus eiro. Ieņēmumu pieaugums saistāms ar akcīzes likmju celšanu gan alkoholam, gan tabakas izstrādajumiem ar šā gada 1. martu. Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi no naftas produktiem 281,2 miljonu eiro apmērā bijuši par 13,9 miljoniem eiro jeb 4,7% mazāki nekā pirmajā pusgadā pērn. Kopš 2023. gada otrās puses vērojams patēriņam nodoto naftas produktu samazinājums, salīdzinot ar 2022. gadu. Īpaši liels samazinājums vērojams dīzeļdegvielai, kurai akcīzes nodokļa naftas produktu ieņēmumos ir lielākais īpatsvars. Salīdzinot dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu līmeni Baltijas valstīs un Polijā, secināms, ka Latvijā tā ir visaugstākā. Arī nodokļu līmenis gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam Latvijā šobrīd ir lielākais Baltijā, tomēr jau 2025. gadā nodokļu slogs kaimiņvalstīs būs augstāks.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi šā gada pirmajā pusē bija 450,3 miljoni eiro. Straujais ieņēmumu kāpums par 118,4 miljoniem eiro jeb 35,7% salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pirms gada skaidrojams ar trīs lielāko banku veikto peļņas sadali saistībā ar izmaiņām UIN likumā, kur kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada 1. janvāra noteikts pienākums veikt ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2024. gada pirmajā pusgadā iekasēti 828,7 miljonu eiro apmērā, t.i., par 165,9 miljoniem eiro jeb 25% vairāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kāpums pamatā skaidrojams ar par 57,5 miljoniem eiro jeb 17,1% lielākām valsts kapitālsabiedrību izmaksātajām dividendēm par pērnā gada peļņu valsts pamatbudžetā, kas šā gada pirmajā pusgadā veido 393,3 miljonus eiro. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto procentu likmju paaugstināšanu, par 38,3 miljoniem eiro lielāki nekā sešos mēnešos pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi 86 miljonu eiro apmērā, pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem. Arī valsts nodevās 2024. gada pirmajā pusē iekasēti 124 miljoni eiro, kas ir par 25,9 miljoniem eiro jeb 26,4% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada, tostarp no komercbanku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 48,5 miljonu eiro apmērā, kas paredzētas kompensāciju izmaksai hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam. Jāatzīmē, ka šā gada jūnijā saņemti 26,8 miljonu eiro ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai. Modernizācijas fonds ir jauns finansēšanas mehānisms ar mērķi atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, atbalstot valstu virzību uz klimatneitralitāti.
Savukārt, kopbudžeta izdevumi 2024. gada pirmajā pusgadā bija 8,4 miljardi eiro, kas ir par 587,3 miljoniem eiro jeb 7,5% vairāk salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā vērojams atlīdzībai (t.i., ieskaitot izdevumus darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām) – par 298,6 miljoniem eiro jeb 17,8%, pārsniedzot 1,9 miljardus eiro. Līdzīgs atlīdzības izdevumu pieauguma temps bijis gan valsts pamatbudžetā, gan pašvaldību budžetā. Pamatbudžetā šā gada sešos mēnešos izdevumi atlīdzībai pieauga par 141,3 miljoniem eiro jeb 20,2% un veidoja 842,3 miljonus eiro. To noteica gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības un iekšlietu sektorā strādājošajiem. Augstāki izdevumi pedagogu darba samaksai, kā arī minimālās algas celšanu valstī kopumā par 141,9 miljoniem eiro jeb 17% kāpinājusi izdevumus atlīdzībai arī pašvaldību budžetā, kur izdevumi sasniedza 975,7 miljonus eiro.
Pieaugot aizdevumu procentu likmēm, būtiski augstāki 2024. gada pirmajā pusē bijuši kopbudžeta procentu izdevumi – 250,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieauga par 94,1 miljonu eiro jeb 60,1%.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija 559,9 miljoni eiro, kas ir par 75,4 miljoniem eiro jeb 15,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem) šā gada sešos mēnešos auguši par 133,5 miljoniem eiro jeb 46,5%, sasniedzot 420,5 miljonus eiro, kur pamatbudžeta pamatfunkciju veikšanai aizsardzības resorā šā gada februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei. Bez minētā maksājuma pamatbudžeta kapitālie izdevumi saglabātos tuvu pērnā gada līmenim. Jāatzīmē, ka avansa maksājumi atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai neietekmēs šā gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Turpretī pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi sarukuši teju par trešdaļu jeb 51,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sešiem mēnešiem pirms gada, sasniedzot vien 121,5 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar ievērojami lēnākām ārvalstu investīcijām šogad. Pērn, noslēdzot projektus iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā bija krietni augstāki. Šogad, jaunajam plānošanas periodam tikai sākoties, izdevumi investīcijām ir mazākā apmērā.
Valsts speciālajā budžetā šā gada pirmajā pusgadā pārpalikums 207,9 miljonu eiro apmērā pieaudzis par 189,1 miljonu eiro, salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pirms gada. Augot sociālās apdrošināšanas iemaksām, šī budžeta ieņēmumi sešos mēnešos pieauga par 273,7 miljoniem eiro jeb 13,3%, veidojot 2,3 miljardus eiro. Turpretī izdevumi gada pirmajā pusē 2,1 miljarda eiro apmērā bija tuvu pērnā gada līmenim, pieaugot par 84,7 miljoniem eiro jeb 4,2%. Nedaudz kāpuši izdevumi vecuma pensijām – par 30,3 miljoniem eiro jeb 2,1%, kas šā gada sešos mēnešos sasniedza 1,5 miljardus eiro. Ja šā gada janvārī uzskaitē esošo vecuma pensiju saņēmēju skaits bija nedaudz zemāks nekā janvārī gadu iepriekš, tad šā gada maijā vērojams neliels saņēmēju skaita pieaugums (+0,2%) salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Vecuma pensiju vidējais apmērs šā gada maijā pieaudzis par 7,4%. Turpina pieaugt arī izdevumi slimības pabalstiem, kas 2024. gada sešos mēnešos 201,7 miljonu eiro apmērā bijuši par 28,3 miljoniem eiro jeb 16,3% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums skaidrojams ar slimības pabalsta vidējā apmēra kāpumu, kamēr saņēmēju skaits bijis tuvu pērnā gada līmenim.
Kopš gada sākuma vērojams bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kā arī pabalsta vidējā apmēra kāpums. Tā rezultātā valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada pirmajā pusē pieauguši par 16,4 miljoniem eiro jeb 21,6%, salīdzinot ar pirmajiem sešiem mēnešiem pirms gada. Bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,3%, un to nosaka situācija darba tirgū, samazinoties nodarbināto skaitam apstrādes rūpniecības, būvniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi.
Saskaņā ar 2025. gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta bilances prognozes vidējam termiņam un iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē šā gada 13. augustā.
