Jau vēsturiski Latvijā baltie stārķi dzīvojuši ligzdās uz cilvēka būvētām pamatnēm – 1934. gadā lielāko daļu ligzdu (87%), kas pamatā atradās kokos, palīdzējuši veidot cilvēki. Padomju laikā šis skaits samazinājās līdz 20%. Kokiem laika gaitā ejot bojā, stārķi sāka meklēt citas ligzdošanas vietas un populāri kļuva elektrolīniju vai telefona stabi. Šobrīd 80% balto stārķu ligzdu Latvijā ir pašu putnu veidotas un 80% atrodas uz elektrības stabiem. Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi to pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties - ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.
Taču arī ikviens, kurš vēlas palīdzēt nodrošināt drošas ligzdošanas vietas un iesaistīties balto stārķu populācijas saglabāšanā, ja ir vēlme un iespēja savā īpašumā uzņemt baltos stārķus, var veidot mākslīgas ligzdu pamatnes, jo stārķi tās labprāt izmanto. Stārķu ligzdas ir atklātas, labi saredzamas cilvēkiem un viegli pielidojamas putniem, lielas – līdz pat 2 m diametrā un 2,5 metriem augstumā. Tās ir būvētas no zariem, zemes pikām, kūdras, zāles, retumis arī papīriem, lupatām. Stārķi atgriežas savā iepriekšējā ligzdošanas vietā un daudzus gadus izmanto vienu un to pašu ligzdu.
"Lai arī ar metāla ligzdu pamatnēm cenšamies stārķu ligzdošanu mūsu elektroapgādes infrastruktūrā padarīt drošāku, katru gadu kāds no putniem diemžēl iet bojā saskarsmē ar elektrisko strāvu. Latvijā ir daudz stārķu draugu, kuriem šo putnu jau ceturto gadu bijusi iespēja iepazīt tuvāk tiešraidē no ligzdas, kas uzvīta uz mūsu elektroapgādes balsta Tukuma novadā. Ja ir piemērots īpašums un vēlme sarūpēt drošu ligzdošanas vietu kādam stārķu pārim, aicinām iesaistīties ligzdas pamatnes sagatavošanā un uzstādīšanā savā īpašumā!" saka "Sadales tīkla" vides pārvaldnieks Artis Kubliņš.
Ligzdas pamatnei jābūt 120-130 cm diametrā un to veido no izturīgiem kokmateriāliem vai metāla. Koka pamatni sastiprina ar naglām un gar malu piesit īsākus kociņus, kas palīdz noturēt pirmos uz platformas uzliktos zarus. Uz ligzdas pamatnes jāpiestiprina vainags, kuru vēlams veidot no kārklu klūgām vai tieviem zariem. Pamatni var izvietot uz ēkas jumta, kokā vai uz staba. Ilggadīga ligzda var būt ļoti smaga (it īpaši, ja pēc ilgstošām lietavām rudenī, kad ligzda ir piemirkusi, uznāk sals ar sekojošu biezu sniega kārtu), tādēļ konstrukcijai, kas notur ligzdu, ir jābūt pietiekoši izturīgai.
Svarīgi ievērot, lai ligzdas pamats būtu vietā, kas ir ne tālāk kā vienu kilometru no barošanās vietām, kā arī tai nevajadzētu atrasties tuvāk par 200 metriem no citas ligzdas. Ja plānots izvietot ligzdas pamatni tuvu pie mājas vai sētsvidū, jārēķinās ar to, ka putni ir lieli, daudz ēd un ap ligzdām ir daudz izkārnījumu.
Vairāk par mākslīgo pamatņu veidošanu var uzzināt Latvijas Ornitoloģijas biedrības sagatavotajā ceļvedī: https://www.lob.lv/wp-content/uploads/2016/04/starku_brosura.pdf. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem. Svarīgi atcerēties, ka ligzdu pamatnes nedrīkst izvietot esošajos elektrolīniju balstos, bet tikai īpaši uzstādītos stabos.
Jau trešo sezonu Latvijas Dabas fonds ar AS “Sadales tīkls” atbalstu nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas. Tiešraide vērojama LDF YouTube kanālā. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkla" datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu, tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.
