Grāmatas autoru kolektīvu veido vēstures, dzelzceļa vēstures, ģeogrāfijas un ģeomātikas speciālisti un pētnieki – Toms Altbergs (Mg. ing., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Zinātniski pētnieciskā darba vadītājs), Kārlis Dambītis (Dr. hist., Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks), Ēriks Jēkabsons (Dr. hist., Latvijas Universitātes profesors) un Bruno Lielkāja (dzelzceļa vēstures pētnieks) - tādējādi militāro dzelzceļu temats aplūkots vispusīgi, izklāstot arī specifiskus un niansētus jautājumus.
Pētnieku grupa šajā darbā ir aplūkojusi gan Vācijas, gan Krievijas armijas būvētos un izmantotos dzelzceļu tīklus, aptverot visu Latvijas teritoriju, un šī izdevuma lasītājam būs iespēja hronoloģiski un ģeogrāfiski izsekot un vizualizēt dzelzceļus, kurus uzbūvēja abas karojošās puses, kā arī uzzināt par dzelzceļu tīkla izmantošanu karadarbībā gan Pirmā pasaules kara laikā, gan Latvijas brīvības cīņu periodā. Pētījums ir balstīts plašā avotu un literatūras bāzē, kas ietver dokumentus, kartes un fotogrāfijas. Turklāt daudzi avoti ir unikāli un Latvijā izmantoti pirmo reizi.
Literatūras un avotu apkopošana kopā ar lauka pētījumiem apvidū, cenšoties dabā noteikt nereti vien īslaicīgi pastāvējušās karalauka dzelzceļu līnijas, autoriem ļāvis nonākt pie vērtīga rezultāta, kas turpmāk palīdzēs gan vēstures izzinātājiem, gan ikvienam interesentam.
Atklāšanas svētkos uzrunas teica grāmatas līdzautori, tostarp Toms Altbergs, Mg. ing., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Zinātniski pētnieciskā darba vadītājs: “Šī grāmata ir unikāla ar to, ka pirmo reizi vienkopus tiek aplūkoti tie ar dzelzceļiem saistītie procesi, kas risinājās Pirmā pasaules kara gados, turklāt neatkarīgi no tā, kas bija to iniciatori un virzītāji - galvenokārt, dažādu valstu un grupējumu militārās vai civilās pārvaldes. Izsekot šo notikumu gaitai līdz šim ir bijis praktiski neiespējami, jo trūka nopietnu, uz drošiem faktiem un pirmavotiem balstītu pētījumu. Mēs ļoti ceram, ka šis darbs šo tukšumu aizpilda, turklāt ne tikai ar statistiskiem faktiem, bet arī ar unikālām fotogrāfijām!”.
Grāmatā būtiska loma ir arī ievietotajām kartēm. Tās ne tikai vizuāli papildina grāmatā rakstīto, bet tās arī plānots iedzīvināt digitālajos karšu pārlūkos, lai cilvēkiem ir iespēja bijušās dzelzceļu līnijas izpētīt arī dabā. Galvenais grāmatas karšu speciālists, Dr.geol., LU docents Aivars Markots: “Pirmajā pasaules karā tapušās un grāmatā aprakstītās dzelzceļa līnijas līdz Otrajam pasaules karam dabā ļoti ātri pazuda, bet, pateicoties grāmatas līdzautoru sameklētajiem datiem un kartēm, mums ir izdevies iezīmēt 1915.-1920. gada dzelzceļa tīklus. Iepriekšējā grāmatā par Sēliju visas dzelzceļa līnijas tika apkopotas un iekļautas divos karšu pārlūkos – LVM GEO un LU karšu pārlūkā, un mēs ceram pēc kāda laika šajos pārlūkos ievietot jaunos materiālus, kas ļaus interesentiem saredzēt, ka zem bijušo dzelzceļu līniju apzīmējumiem var redzēt uzbērumus, caurrakumus, tiltu vietas un citas dzelzceļa liecības. Aicinu interesentus lasīt grāmatu, pētīt karšu pārlūkus un doties dabā apskatīties, jo varbūt izdodas ieraudzīt to, ko neviens cits vēl nav ieraudzījis. Un tā ir arī mūsu vēlme, šos materiālus ievietojot karšu pārlūkā, lai kāds, kuram iespējams aiz skapja vai pagultē glabājas kāda vēsturiska karte, ar to padalās!”
Starp grāmatas līdzautoriem visvairāk laika dzelzceļa liecību pētījumos dabā ir pavadījis pētnieks Bruno Lielkāja: “Ir patīkami, ka 15 gadus ieguldītais laiks un darbs ir kādam vajadzīgs, un mēs varam to publicēt. Šis izpētes darbs ir nebeidzamais stāsts, jo nepārtraukti nāk klāt jauna informācija, jaunas kartes, jauni atradumi un atklājumi un rodas aizvien vairāk informācijas, ko turpināt pētīt. Vēsturei nevar pielikt punktu. Tāpēc mēs gaidām no lasītājiem atgriezenisko saiti – papildinošu informāciju, norādes uz kādām neprecizitātēm. Tas viss ir ļoti svarīgi, jo vēl jau ir Otrā pasaules kara laikā būvētie dzelzceļi, padomju armijas un industriālie dzelzceļi, ko pētīt un par kuriem rakstīt.”
Savukārt Dr. hist. Kārlis Dambītis atzīst, ka dažkārt cilvēkiem pret dzelzceļu ir tāda romantiski sentimentāla attieksme, bet patiesībā dzelzceļš ir bijusi kara asinsrites sistēmas galvenā artērija, lai nodrošinātu frontes karaspēka funkcionēšanu. “Sākumā nemaz nešķiet, ka Latvijā varēja būt tik daudz dzelzceļu. Ja mūsdienās skatāmies uz dzelzceļu, tas šķiet kā ļoti masīva un vērienīga būve, tad patiesībā karalauka un industriālais dzelzceļš ir tāda kā taciņa, tikai ar sliedēm – salīdzinoši viegla būve, jo vajadzības gadījumā sliedes tika operatīvi pārvietotas. Caur dzelzceļu mēs varam ļoti detalizēti gūt priekšstatu ne tikai par pašu dzelzceļa vēsturi, bet arī par militāro vēsturi.”
“Militārie dzelzceļi Latvijā 1915–1920” izdevējs ir biedrība “Sēlijas kultūras projekti”, projekta zinātniskais redaktors - Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, redaktore un korektore - Dr. philol. Austra Celmiņa-Ķeirāne, karšu autors Dr.geol - Aivars Markots. Izdevuma dizains - Kirils Kirasirovs, makets - Oskars Stalidzāns, grāmatas sastādītāja un projekta vadītāja - Agnese Neija. Grāmata izdota ar VAS “Latvijas dzelzceļš”, LR Aizsardzības ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Ikvienam interesentam jaunizdevumu drīzumā būs iespēja iegādāties Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, Kara muzejā, Karšu veikalā “Jāņa sēta”, Biedrībā Sēlijas kultūras projekti, kā arī grāmatnīcās.
