Statistikas dati un tendences liecina, ka jauniešu skaits, kuri pamēģinājuši un regulāri lieto narkotikas, pieaug. Jebkuras narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15-16 gadus veci Latvijas skolēni. Vienlaikus speciālisti atzīst, ka pieaug arī to jauniešu narkotiku lietotāju skaits, kuri nonāk slimnīcās pēc narkotiku lietošanas, turklāt daļa pārdozē narkotikas atkārtoti.
Meklējot risinājumus, speciālisti1 akcentēja, ka jāveido mērķētas pieejas divās atšķirīgās nepilngadīgo jauniešu grupās: narkotikas pamēģinājušie, kuri būtu motivēti ārstēties no vielu lietošanas atkarības un nemotivētie jaunieši, kuri nevēlas dzīvesveidu mainīt. Runājot par narkoloģisko palīdzību nepilngadīgajiem, jāuzsver, ka narkoloģisko palīdzību sniedz tikai ar bērna un vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanu. Narkoloģisko palīdzību bez bērna un vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanas var sniegt tikai gadījumos, ja bērnam ir smaga alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu intoksikācija un ir apdraudēta viņa dzīvība vai viņam ir sākušies psihiskie traucējumi, kuru dēļ viņš ar savu rīcību apdraud sevi, tuviniekus vai citas personas.
Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka darbs ar nemotivētiem jauniešiem narkotiku lietotājiem ir īpaši specifisks un prasa ciešu starpinstitucionālu sadarbību, vides maiņu, ilgstošu uzraudzību no sociālā dienesta vai atbalsta personu puses. Pēc nokļūšanas slimnīcā un akūtā stāvokļa novēršanas jaunietim jānodrošina turpmākas ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas iespējas ar atbildīgo institūciju uzraudzību vismaz gada garumā. Bērnu aizsardzības speciālisti atzina, ka jauniešu motivēšanai būtiska ir atbalsta komanda, sociālais pedagogs un secīgas pakalpojumu ķēdes izveide, lai neveidotos uzraudzības pārrāvumi, kuru laikā jaunietis var atsākt narkotiku lietošanu. Tāpat būtiski ir strādāt gan ar vecākiem, gan audžuģimenēm un izglītības iestādēm, lai laicīgi atpazītu un apzinātu riskus.
Pēc tikšanās tiks sagatavots priekšlikumu apkopojums, ko iesniegs Valsts kancelejai.
1 Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Valsts kancelejas, Labklājības ministrijas, Bērnu aizsardzības centra, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Narkoloģijas un psihiatrijas centra, slimnīcas “Ģintermuiža”, Rīgas domes, Bērnu un pusaudžu resursu centra
