Mežaudzes sastāvs upes piekrastes joslā ietekmē arī ūdens kvalitāti. Jo daudzveidīgāka ir piekrastes mežaudze, jo mazāk piesārņojuma iekļūst upē un sekmīgāk tiek novērsta augsnes noskalošanās no krastiem.
“Toras upes krastos, pretēji vēlamajai koku sugu daudzveidībai, vairākus gadu desmitus dominēja egles. Tāpēc saskaņā ar labu piekrastes mežu apsaimniekošanas praksi un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniski pamatotām rekomendācijām Toras krastos pērn rudenī izņēmām egles un to vietā šī gada pavasarī iestādījām LVM kokaudzētavās audzētos, augstākās kvalitātes lapkoku stādus, mērķtiecīgi samazinot egļu un palielinot lapkoku daudzumu. Arī upes ūdens iemītniekiem daudz vērtīgākas par egļu skujām ir lapu koku nobiras. Turklāt egļu skujas ūdeni padara skābāku, kas nav vēlami,” skaidro LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.
Mežaudze uzlabos piekrastes joslas funkcijas
Kopumā upes piekrastē aptuveni četru hektāru platībā šopavasar iestādīti vairāk nekā 7 tūkstoši lapu koku stādu. Lielākā daļa, gandrīz trīs tūkstoši iestādīto kociņu ir ozoli, vairāk nekā divi tūkstoši ir bērzi, nepilni divi tūkstoši ir melnalkšņi un vēl 200 – kļavas.
Izvēlēto sugu sastāvs nodrošinās daudzveidīgu lapkoku mežaudzi, kas savukārt uzlabos nepieciešamās piekrastes joslas funkcijas – labāk aizturēt piesārņojumu un mazināt augsnes eroziju krastiem. Projekta teritorijā notiek arī lapu koku pašatjaunošanās, un dabiski ieaugušās liepas, gobas un ozoli nākotnē vēl papildus dažādos koku sugu sastāvu.
Pastāvīga zinātnieku dalība
Lai ilgtermiņā vērtētu veikto darbu efektivitāti, projekta teritorijā jau kopš 2020. gada pastāvīgu monitoringu veic LVMI “SILAVA” un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, pētot augu valsts un vielu aprites izmaiņas, kā arī ūdens kvalitātes rādītājus Toras upē.
“Joprojām turpinās vielu aprites un ūdens ķīmiskā sastāva monitorings, kura rezultātus apkoposim rudenī, kad būs labāk redzamas izmaiņas pēc darbību veikšanas. Nākamgad plānots arī atkārtots zemsedzes veģetācijas novērtējums, kas ļaus secināt, kā veiktie darbi ietekmējuši upes krastiem pieguļošo augāju, un kā mainījies teritorijā sastopamo sugu sastāvs. Šī projekta laikā teritorijā iegūtie dati būs labs pamats, lai izstrādātu efektīvas metodes upju piekrastes mežu apsaimniekošanai,” skaidro LVMI “SILAVA” vadošā pētniece Zane Lībiete.
Top demonstrāciju teritorija
Vienlaikus ar praktisku risinājumu ieviešanu ūdens kvalitātes uzlabošanai, LVM veikto darbu vietā veido arī demonstrāciju teritoriju, kas būs pieejama ikvienam interesentam, kurš vēlēsies uzzināt vairāk par šeit veiktajiem zaļās un zilās infrastruktūras darbiem, kuru mērķis ir uzlabot Toras upes ūdens kvalitāti.
Darbiem ritot uz priekšu, teritorija strauji iegūst plānotās aprises: vienuviet projekta ietvaros upes šķērsošanai uzstādīts koka tiltiņš un, pēc LVM iniciatīvas, vēl divi nelieli tiltiņi divās vietās pāri ieplakām gar upes krastu, atpūtas brīdim topošajā pastaigu takā ierīkots soliņš, izrakti visi plānotie sedimentācijas dīķi un iestādīti lapkoki. Plānots, ka demonstrāciju teritorija interesentiem būs pieejama jau rudenī.
Projekts “LIFE GoodWater IP” tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos.
