„Tad nu neaizmirstiet mūs – kaut vai pa Jāņiem!”, teica Mirttante (Lilita Bērziņa) Latvijas visu laiku populārākajā „Jāņu filmā”, un NKC portāls filmas.lv neaizmirst šo skatītāju iemīļoto režisora Jāņa Streiča komēdiju Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), kas kļuvusi arī par aktrises Baibas Indriksones filmogrāfijas spožāko pērli – viņas tēlotā Olita Sprēsliņa ir izcili komiska un atmiņā paliekoša raksturloma, kolorīts tēls, kas ironizē par mietpilsonisku liekulību un apsviedīgu šeptēšanos.
Nākamais populārākais Latvijas kinovēstures fenomens ir režisora Aleksandra Leimaņa Vella kalpu diloģija – muzikālās kostīmfilmas Vella kalpi (1970) un Vella kalpi Vella dzirnavās (1972), kurās krāšņi dzirkstī Baibas Indriksones un Eduarda Pāvula atraktīvais un saderīgais duets, vitālā krodziniece Lēne un varenais izēdājs, stiprinieks Ērmanis. Arī nākamajā Aleksandra Leimaņa filmā, līdzīgā muzikāli romantiskā senlaiku fantāzijā Melnā vēža spīlēs (1975) abi aktieri nospēlē varoņus, kas pamanāmi izceļas uz pārējā tēlu ansambļa fona, – Baiba Indriksone ir kaprīzā, pašapzinīgā un mīlas dēku azarta pārņemtā Hercogiene, bet Eduards Pāvuls – raupjais un jūras vēju svilinātais fregates Valzivs kapteinis Hāgens, kurš aizrāvies ar hercoga Jēkaba ideju aizvest latviešus ar kuģi uz Tobago salu.
Portāla filmas.lv Jāņu kolekcijā šogad iekļauta arī Baibas Indriksones un Eduarda Pāvula pirmā satikšanās uz kinoekrāna – 1957. gada filma Zvejnieka dēls, Viļa Lāča populārā romāna otrais ekranizējums, kuru veidoja Latvijas kinovēsturē nozīmīgie celmlauži, režisors Varis Krūmiņš un operators Māris Rudzītis. Eduardam Pāvulam šī ir pirmā nopietnā kinoloma, filmas sižets papildināts ar ziemas zvejas ainām Kurzemes ezeros, kur Pāvula iespaidīgi tēlotais Oskars satiek skaisto saimniekmeitu Martu Baibas Indriksones atveidojumā.
Tiešsaistes Jāņu festivāls Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv, kas nodrošina Latvijas kinomākslas plašāku pieejamību sabiedrībai, veidots ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva palīdzību (paldies vadītājai Dacei Bušantei!) un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) tehnisko atbalstu.
