“Rail Baltica” ir ļoti svarīgs projekts, tomēr nepiedodami, ka pašlaik ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Komisija ir lēmusi īstenot parlamentāro uzraudzību pār šo mūsu ekonomikai un drošībai svarīgo infrastruktūras objektu, pieprasot regulāri atskaitīties par paveikto. Tāpēc aicinām atbildīgos septembra sākumā nākt uz komisiju un atskaitīties deputātiem par šajā laikā paveikto, visiem pieņemtajiem lēmumiem un turpmākajiem scenārijiem – cik kopumā tam visam nepieciešams finansējums un kādi būs tā avoti. Tāpat arī dots uzdevums skaidri pateikt – kāds būs projekta institucionālais pārvaldības modelis un kurš rūpēsies par izbūvēto infrastruktūru, un kā tiksim pie vilcieniem. Gribam redzēt plānu, kā tiks galā ar projektēšanu un zemju atsavināšanu. Ja lēmums kādā blokā vēl nebūs pieņemts, pieprasām parādīt konkrētus rīcības scenārijus, kā to visu iespējams paveikt,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš.
“Tāpat lūdzam atklāti informēt komisiju, vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas likumos, lai atvieglotu projekta virzību. Visi uzdotie uzdevumi ir ļoti svarīgi, lai mēs atkal pēdējā brīdī nenonāktu situācijā, kādā esam tagad,” norāda G.Liepiņš, uzsverot, ka “projekta “Rail Baltica” brīvais peldējums pašplūsmā un dažu iedomātā pašpaļāvība, ka valsts un Eiropas Savienība apmaksās visus rēķinus, ko tai noliks priekšā, ir beigusies”.
VK izpētījusi būtiskus aspektus un problēmjautājumus “Rail Baltica” projekta īstenošanā un finansēšanā. VK savā ziņojumā aicina stiprināt Ministru kabineta iesaisti projekta pārraudzībā un aktīvāk iesaistīties finansējuma plānošanas un uzraudzības jautājumos. Tāpat VK aicina par projekta īstenošanu atbildīgo veikt nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu projektēšanas darbu kavējumu sekas un novērstu risku, ka jāatmaksā līdz šim piešķirtais Eiropas Savienības finansējums.
Projekta “Rail Baltica” īstenošanas izmaksas pieaugušas vairāk nekā četras reizes – no 5,8 miljardiem eiro 2017.gadā līdz 23,8 miljardiem eiro 2023.gadā. Latvijas prognozētās izmaksas pieaugušas no 1,97 uz 9,59 miljardiem eiro. Galvenais projekta risks ir neskaidrība par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība, teikts VK ziņojumā.
Finanšu ministrijas pārstāvji šodien sacīja, ka patlaban ir skaidrs grafiks, kas Satiksmes ministrijai līdz gada beigām ir jāizdara. Tomēr ir skaidrs, ka šim projektam būs jāmeklē neierasti finansiālie risinājumi, jo no valsts budžeta visam naudas nepietiks, akcentēja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Pagājušajā nedēļā Saeima lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par projekta īstenošanu. Publisko izdevumu un revīzijas komisija pie jautājuma par “Rail Baltica” atgriezīsies, uzsākot rudens sesiju septembrī, informē G.Liepiņš.