Jau kopš Iekšējās drošības biroja izveides viens no tā pamatuzdevumiem ir ne tikai vardarbības gadījumu neatkarīga un objektīva izmeklēšana, bet arī šādas rīcības novēršana, kur būtiska nozīme ir gan starptautisko rekomendāciju izpildei, gan amatpersonu vienveidīgai un pareizai izpratnes veidošanai par fiziska spēka un speciālo līdzekļu pielietošanu. Šogad Iekšējās drošības biroja organizētajā gadskārtējā konferencē tiešsaistē pulcējās un savas zināšanas pilnveidoja vairāk nekā 400 dalībnieki no Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, pašvaldības policijas, Ostas policijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, t.sk. ieslodzījuma vietām un Mācību centra.
Iekšējās drošības biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Igors Jaunrodziņš, atklājot konferenci, uzsvēra, ka amatpersonu dienesta pilnvaru izpildes kvalitātes un izpratnes uzlabošanai ir nepieciešamas diskusijas par labo praksi fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanā, kā arī amatpersonu psiholoģiskās noturības saglabāšanā.
Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja deleģētā persona Kristīne Šļujeva konferences dalībniekus iepazīstināja ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm, atsevišķi pievēršoties valsts pienākumam nodrošināt savlaicīgu, vispusīgu un neatkarīgu izmeklēšanu, kā piemēru minot lietu Maļinovskis pret Latviju. Aplūkoti tika arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumi lietā D. pret Latviju par apstākļiem Latvijas ieslodzījuma vietās, aktualitātes migrācijas jomā un ar to saistītie iespējamie amatpersonu pārkāpumi.
Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāvis Juris Siļčenko konferences dalībniekiem sniedza ieskatu tiesībsarga vērojumos par iespējamiem riskiem, kas var veicināt pretlikumīgu izturēšanos. Rūpēs par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, Tiesībsarga biroja pārstāvis vērsās pie auditorijas, uzsverot zināšanas, prasmes un attieksmi konfliktsituācijā, kas ir būtiski faktori, lai nepieļautu ētikas prasību un normatīvo aktu pārkāpumus, neraugoties uz apsvērumiem, kas kalpo par cēloni konfliktsituācijās.
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls prezentācijā analizēja iztiesātās krimināllietas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar vardarbību, izklāstot visbiežākos vardarbības pielietošanas iemeslus, pielietotā fiziskā spēka pamatotību un samērīgumu un tiesas vērtējumu. Tāpat virsprokurors J. Omuls uzsvēra skaidrojošā darba nepieciešamību un preventīvi izglītojošo pasākumu nozīmi, tai skaitā arī Iekšējās drošības biroja rīkoto konferenci, kurā piedalās ievērojams amatpersonu skaits.
Iekšējās drošības biroja Stratēģiskās plānošanas nodaļas priekšniece Nadīna Ozkanli konferences dalībniekus iepazīstināja ar konstatētajiem vardarbīgas rīcības riskiem, tendencēm un pretlikumīgas rīcības ietekmējošiem faktoriem. N. Ozkanli atzīmēja, ka Iekšējās drošības birojā saglabājas statistiskā tendence gan izmeklētajos kriminālprocesos, gan saņemto iesniegumu skaitā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, kas saistīti ar vardarbību. Vienlaikus secināts, ka pieaugoša ir sabiedrības pārstāvju agresīva attieksme pret tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, tādējādi Iekšējās drošības birojs rīkojas preventīvi, sabiedrībai skaidrojot amatpersonu tiesības fiziska spēka un speciālo līdzekļu pielietošanai pret personām, kuras uzbrūk, nepakļaujas likumiskām prasībām vai bēg.
Valsts policijas koledžas Sporta katedras docents Atis Litaunieks izklāstīja mācību procesa praktiskos aspektus, daloties labajā praksē, analizējot kļūdas un parādot citu valstu pieredzi, kā arī sniedza ieskatu praktisko iemaņu apgūšanā, reālo situāciju simulācijā un iespējām mācīties mazās grupās, realitātei pietuvinātos apstākļos.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psiholoģe Anita Ērgle konferences dalībniekiem uzsvēra, ka amatpersonu vardarbīgas rīcības mazināšanā prioritāri jārūpējas par psiholoģisko veselību, tādējādi konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar prasmēm un iespējām rūpēties par to. Vienlaikus auditorija tika iepazīstināta ar psiholoģiskiem riskiem, psihologa pakalpojumu pieejamību, uzsverot emocionālās inteliģences nozīmi tiesībaizsardzības iestādēs. A.Ērgle iepazīstināja ar pētījumiem par amatpersonu dzīves kvalitāti un vērsa īpašu uzmanību uz profesijas pienākumiem un darba vidi.
Konferences gaitā norisinājās tiešsaistes dalībnieku aptauja, kurā secināts, ka būtiskākais faktors, kas izraisa amatpersonas vardarbīgu rīcību, ir amatpersonas personiskās īpašības - piemēram, visatļautības sajūta, nesavaldība, dusmas (29%); tam seko potenciālā pārkāpēja vai iesaistītās personas pretošanās vai bēgšana (27%), amatpersonas izdegšana, t.sk. pārslodze, stress (22%), gan amatpersonas, gan potenciālā pārkāpēja vai iesaistītās personas komunikācijas problēmas (21%) un potenciālā pārkāpēja vai iesaistītās personas atrašanās alkohola reibumā (1%). Jāatzīmē, ka lielākā daļa konferences tiešsaistes dalībnieku (84%) aptaujā norādīja, ka konferenci atzīst par vērtīgu, tādējādi motivējot Iekšējās drošības biroju arī turpmāk pievērst uzmanību aktuālajām tēmām, risinot ar amatpersonu pretlikumīgu rīcību saistītos jautājumus un kopīgi veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldes iestādēm.
Konferences noslēguma diskusijā lektori vienoti uzsvēra pastāvīgas izglītošanās nozīmi, izpratnes veidošanu, sadarbības veidošanu un preventīvu pasākumu sistemātisku rīkošanu, kā piemēru minot Iekšējās drošības biroja konferenci, kas izceļ gan teorētisko, gan praktisko zināšanu vērtību vardarbīgas rīcības novēršanā un mazināšanā.
Iekšējās drošības biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs I. Jaunrodziņš norāda: “Iestāžu savstarpējai koordinācijai un sadarbībai šādi pasākumi ir ļoti vērtīgi, tādēļ esmu pārliecināts, ka konferencē gūtās zināšanas un pārrunātie temati palīdzēs stiprināt prasmes un spēju rīkoties profesionāli, lai kopīgiem spēkiem veidotu sabiedrību, kurā tiek sargāta katra cilvēka drošība un cieņa, ievērojot fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas pamatprincipus – likumību, samērīgumu un nepieciešamību.”
Iekšējās drošības birojs ir iekšlietu ministra tiešā pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcijās ietilpst atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījuši Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu (izņemot - Valsts drošības dienesta) nodarbinātie, kā arī ar vardarbību saistītus noziedzīgos nodarījumus, kurus, pildot dienesta pienākumus, izdarījušas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm vai Ostas policijas un pašvaldības policijas darbinieki.
