Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mūsu mērķis ir panākt, ka, neskatoties uz globāliem izaicinājumiem, Latvija nākamajos gados turpina virzību uz ilgtermiņa attīstības mērķiem. Tas nozīmē Latvijas ekonomikas pārorientāciju uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, galveno konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas, tādejādi nodrošinot preču un pakalpojumu eksporta vērtības pieaugumu.”
Situāciju Latvijas darba tirgū turpinās noteikt piedāvājuma puses faktori. Iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūs lēnāka, tomēr turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kas ietekmēs arī kopējo darbaspēka piedāvājumu nākotnē.
Sagaidāmo demogrāfijas tendenču dēļ ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana, kas ir saistīts ar investīcijām cilvēkkapitālā, tehnoloģijās, inovācijā, pētniecībā, digitalizācijā. Jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana ir svarīgs nosacījums arī eksporta noietu tirgus paplašināšanai un eksporta apjomu pieaugumam, kam ir jākļūst par galveno izaugsmes dzinuli.
Darbaspēka produktivitāti turpinās balstīt darbavietu automatizācija, ko paātrinās plašāka mākslīgā intelekta (MI) izmantošana. MI attīstība paver daudz plašākas automatizācijas iespējas, sākot ar uzlabojumiem darba organizācijā un klientu apkalpošanā līdz pat jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, līdz ar to skarot gandrīz visus darba tirgus segmentus. Starp darbavietām ar augstu MI pielietojuma varbūtību ir reģistratūras darbinieki un klientu apkalpošanas speciālisti, grāmatveži, tirdzniecības jomas darbinieki, pētnieki un datu analītiķi, dizaineri, IT jomas speciālisti. Vienlaikus MI mazāk ietekmēs vadītāju, veselības aprūpes, izglītības, juristu, aktieru u.c. profesijas, kur būtiska loma ir cilvēka līdzdalībai. Tāpat jāņem vērā, ka MI attīstība rada arī jaunas darbavietas, kas, piemēram, nodrošina MI
pakalpojumus un procesu uzraudzību, līdz ar to pieaugs pieprasījums pēc speciālistiem ar prasmēm strādāt un pielietot MI ikdienas darbā.
Neatkarīgi no ekonomiskajiem satricinājumiem darba tirgus saglabāsies saspringts un bezdarbs būs tuvu dabiskajam līmenim. Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis jau 2026. gadā varētu samazināties zem 6%. Gan vidējā, gan arī ilgtermiņā bezdarbs būs tuvu tā dabiskajam līmenim (5-6% robežās). Augstākie bezdarba riski sagaidāmi iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas, kā arī no ekonomiskās aktivitātes centriem attālākos reģionos.
Tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās pieprasījumu pēc augstas kvalifikācijas darbaspēka, bet samazinās zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu. Kopumā līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars varētu palielināties par aptuveni 7,2 procentpunktiem kopējā darbaspēka pieprasījumā, bet vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars varētu sarukt attiecīgi par 3,1 procentpunktiem un 4,1 procentpunktiem, salīdzinot ar 2023. gadu. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2040. gadam varētu samazināties par gandrīz 33% jeb 35,8 tūkst. darbavietu, savukārt vidējās kvalifikācijas darbavietas - par gandrīz 26 tūkst. jeb 6,8%. Periodā līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 65 tūkst., veidojot 454 tūkst. darbavietu jeb aptuveni pusi (gandrīz 51%) no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā. Sagaidāms, ka līdz 2040. gadam darbaspēka pieprasījums ar augstāko izglītību varētu palielināties par 46,7 tūkst.
Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms būvniecībā, profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos. Vienlaikus ilgtermiņā (periodā līdz 2040. gadam) nozīmīgākais jaunu darbavietu pienesums varētu būt komercpakalpojumu sektoram, jo īpaši informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos.
Galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais pieprasījums. Līdz 2040. gadam dēļ darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus var atbrīvoties aptuveni 278 tūkst. darbavietu, no kurām 118 tūkst. vakanču veidosies augstākās kvalifikācijas profesijās, 123 tūkst. vidējās kvalifikācijas profesijās, bet 37 tūkst. vienkāršajās profesijās. Būtiskākais aizvietojošais darbaspēka pieprasījums sagaidāms vecāko speciālistu profesijās – aptuveni 30% no pašlaik nodarbinātajiem atbilstošajās profesijās līdz 2040. gadam varētu iziet no darba tirgus. Kopumā aizvietojošais pieprasījums līdz 2040. gadam varētu veidot gandrīz 70% no kopējā vakanču skaita darba tirgū.
Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma pārstrukturizēšanos uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm un darbaspēka piedāvājuma sašaurināšanos, līdz 2030. gadam paredzamas šādas būtiskākās darba tirgus neatbilstības:
- iztrūkums līdz ~10 tūkst. pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem; vienlaikus atzinīgi vērtējami IZM darbību rezultāti STEM studējošo skaita pieaugumā;
- augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums līdz ~12,5 tūkst. ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs;
- iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību līdz ~45,7 tūkst., pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;
- darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni var sasniegt ~89,7 tūkst. (ar vidējo vispārējo izglītību ~29,4 tūkst., ar pamatizglītību un zemāku ~60,3 tūkst.).
Kā zināms, darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada, un tās balstās uz Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj apsteidzoši gūt ieskatu par darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un cilvēkkapitāla piedāvājuma struktūrai. Apzinot problēmas, ir izstrādāti priekšlikumi risinājumiem darba tirgus pārkārtojumu realizācijai vidējā termiņā, lai radītu priekšnosacījumus un sekmētu stabilu un sabalansētu valsts ekonomisko izaugsmi.
Detalizētāk ar 2024. gada vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu secinājumiem un prezentāciju var iepazīties EM tīmekļa vietnē.
