Klātesošie varēja aplūkot viltojumu ekspozīciju, pārbaudīt savas zināšanas, proti, vai var atrast pazīmes, kas liecina, ka konkrētā prece ir viltojums, kā arī izspēlēt lielformāta atmiņas spēli, lai visi kopā pārliecinātos, kas nāk viltojumam komplektā.
“Vai mēs gribam, lai mums būtu veselīga tautsaimniecība, darba tiesiskās attiecības un cilvēkiem iespēja strādāt drošā vidē – Pasaules pretviltojumu dienā, kuru svinam jau 25 gadus, mums ir iespēja par šādiem jautājumiem aizdomāties. Mums ir jānodrošina, lai mūsu tiesiskā sistēma darītu visu, lai šī nelegālā organizētā noziedzība neturpinātos. Viltojumi Eiropas Savienības ekonomikai, tātad arī mums, nodara vairāk nekā 120 miljardus eiro lielus zaudējumus, šī nauda iet garām daudzām mums svarīgām jomām – drošībai, veselībai, izglītībai un citām, tāpēc viltojumu pirkšana nav tik nevainīga nodarbe, kā varētu šķist – tā ir dalība noziedzīgajās shēmās,” kampaņas atklāšanā, uzrunājot klātesošos, teica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Viņa arī aicināja aizdomāties tos, kuri mēdz iegādāties viltojumus, un nedarīt to nākotnē, lai tā kopīgiem spēkiem atveseļotu ekonomiku.
Starptautiskās izpētes un analītikas kompānijas “Corsearch” aplēses atklāj, ka līdz 2030. gadam globālā viltojumu tirdzniecība varētu sasniegt aptuveni 1,7 triljonus eiro (1,43 triljonus britu mārciņu). Tas būtu par 75% vairāk nekā 2023. gadā.
“Mums nevajadzētu lolot ilūzijas, ka viltota rokassomiņa, ķivere, rotaļlietas vai viedpulkstenis ir vienkārši lētāks pirkums. Viltojumu bizness finansē noziedzību – naudas atmazgāšanu, nelikumīgu narkotiku un ieroču tirdzniecību, galu galā – terorismu, nemaz nerunājot par ietekmi uz veselību un sekām uz vidi. Ja domājam plašāk – varbūt var ietaupīt dažus simtus eiro tagad, taču šis ir bumerangs, kas atgriezīsies. Piemēram, atkritumu kaudzes, kas nebūs pārstrādātas, bet nonāks dabā, un sabiedrībai vajadzēs piemaksāt, lai šo piesārņojumu novērstu, un tā joprojām,” uzsver Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.
Pasaules pretviltojumu diena jūnijā tiek atzīmēta kopš 1999. gada, un ik gadu Latvijā to izceļ arī Patentu valde kopā ar sadarbības partneriem. Šogad īpašs akcents ir uz ilgtspēju un to, kādas negatīvas sekas uz to atstāj plašais viltojumu bizness.
“Patentu valde atbalsta Apvienotās Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas ietver nabadzības novēršanu, atbildīgu patēriņu un ražošanu, cienīgu darbu un ekonomisko izaugsmi, labu veselību un labklājību, un vēl citus. Es domāju, ka ir redzams, kā šie mērķi ir saistīti ar “viltojumu ekonomikas” apkarošanu. Un ikvienam no mums kā patērētājam ir iespēja rīkoties atbildīgi un pirkt īstu, tā atbalstot godprātīgus uzņēmējus, kuri maksā nodokļus, iegulda darbinieku izaugsmē un labklājībā un inovācijās,” piebilst Batalauskis.
2023. gadā Valsts ieņēmumu dienesta muitas pārvalde 230 gadījumos kravās un sūtījumos atklāja viltotas preces, tostarp 220 viltotas preces atklātas pasta un kurjerpasta sūtījumos. Populārākās atrasto viltoto preču kategorijas bija rotaļlietas, parfimērija, apģērbi un uzlīmes. Tāpat konstatēti viltoti apavi, somas, rotaslietas un medikamenti. Starp viltotajiem apģērbiem un apaviem visbiežāk bija ekskluzīvu zīmolu preces.
“Ikdienā mēs sastopamies ar cilvēkiem, kuri jautā: kāpēc es nevaru pirkt viltotas preces, tās taču ir tikai manam patēriņam. Skaidrojums ir vienkāršs – šādas preces nāk “komplektā” ar ļoti daudziem riskiem, tostarp veselības un drošības riskiem pašam pircējam, jo cilvēki, kuri iegādājas viltotas smaržas vai drēbes, neapzinās, ka tās var būt ražotas no nekvalitatīvām izejvielām un nodarīt kaitējumu pašu un bērnu veselībai. Pērn mēs aizturējām vairāk nekā 230 tūkstošus viltoto preču. Vairumā gadījumu viltojumi tika atklāti pasta sūtījumos, un tas liecina par pircēju augsto toleranci pret viltojumiem un izpratnes trūkumu, ko tie nodara sabiedrībai kopumā,” sacīja Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) dati liecina, ka no viltoto preču ražotājiem visvairāk cieš Eiropas apģērbu industrija, kas zaudē gandrīz 12 miljardus eiro gadā jeb 5,2% no pārdošanas apjoma. Pamatojoties uz 2018.–2021. gada datiem, EUIPO konstatējis, ka legālu apģērbu, apavu, kosmētikas un rotaļlietu ražotāji ik gadu cietuši vairāk nekā 16 miljardus eiro lielus zaudējumus.
Informācija par to, kā atpazīt viltojumus, un kā rīkoties gadījumos, kad tāds ir iegādāts, atrodama vietnē www.viltotarealitate.lv
