V. Valainis konferences dalībniekus informēja par Latvijas līdz šim kopumā sniegto atbalstu Ukrainai, norādot, ka ik gadu tas sasniedz ap 1% no valsts iekšzemes kopprodukta, ja summē gan valdības, gan sabiedrības un gan militāro, gan nemilitāro atbalstu. Kopš kara sākuma Latvija ir uzņēmusi vairāk nekā 55 000 Ukrainas bēgļu. Latvijas ekonomikas ministrs akcentēja šī brīža īpašo Ukrainas nepieciešamību pēc materiāli tehniskā atbalsta enerģētikas infrastruktūras uzturēšanā, pret kuru nemitīgi tiek vērsti Krievijas triecieni, aicinot citas valstis palielināt savu ieguldījumu šajā sektorā.
V. Valainis arī aicināja valstu, uzņēmumu un organizāciju līderus palūkoties uz Ukrainas atjaunošanas procesu ilgtermiņa aspektā, kad karš būs beidzies. “Tajā brīdī Ukraina kļūs par vienu no lielākajiem būvlaukumiem pasaulē, tādēļ ir ļoti svarīgi, ka tiek organizēti tādi pasākumi kā šī Ukrainas rekonstrukcijas konference, kas mums nodrošina iespēju dalīties pieredzē un labāk sagatavoties nākotnes izaicinājumiem”.
“Ukrainas sabiedrība ir pierādījusi, ka tā ir apņēmības pilna un izturīga, un pats mazākais, ko civilizētā pasaule var darīt, ir turpināt būt kopā ar Ukrainu un nodrošināt to ar visiem iespējamajiem līdzekļiem kara pabeigšanai ar uzvaru, cik ātri vien iespējams”, uzsvēra Latvijas ekonomikas ministrs.
Ikgadējās Ukrainas rekonstrukcijai veltītās konferences mērķis ir starptautiskā nemilitārā, finanšu un politiskā atbalsta Ukrainai mobilizēšana, kas vērsts uz Ukrainas atjaunošanu, iekšējām reformām, modernizāciju, kā arī integrāciju Eiropas Savienībā. Konferencē piedalās daudzu Rietumvalstu valdību un reģionu vadītāji un pārstāvji, nevalstisko organizāciju un finanšu institūciju un uzņēmumu vadītāji, kā arī plaša Ukrainas delegācija ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski priekšgalā.
