Gatavojoties NATO 75. gadskārtas samitam Vašingtonā, sanāksmē Prāgā ārlietu ministri apspriedīs atturēšanas un aizsardzības jautājumus, tostarp ieguldījumus vismaz 2% apmērā no IKP, lai nodrošinātu līdzvērtīgu un taisnīgu sabiedroto ieguldījumu aizsardzībā (burden sharing). Latvija un pārējās Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas – pašlaik Latvijas iemaksas aizsardzībā veido virs 3%.
Atbalsts Ukrainai nepieciešams gan Ukrainas tūlītējām, gan ilgtermiņa vajadzībām aizsardzībā.
Ministri arī diskutēs sadarbības stiprināšanu ar partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā (Austrāliju, Dienvidkoreju, Japānu, Jaunzēlandi) koncentrējoties uz kiberdrošības, hibrīdā apdraudējuma un tehnoloģiju jomām.
Informācijai
2024. gada 23. maijā Briselē ārlietu ministre Baiba Braže tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg) un pārrunāja jūlijā gaidāmā NATO samita Vašingtonā prioritātes, NATO atturēšanas un aizsardzības spēju attīstība, visaptverošs atbalsts Ukrainai, kā arī nepieciešamība izstrādāt Krievijas iegrožošanas stratēģiju.
Atbalsts Ukrainai būs arī 11. jūnijā Rīgā notiekošās B9 (Bukarestes devītnieks) sanāksmes darbakārtībā. Savukārt 15. un 16. jūnijā Lucernā, Šveicē, norisināsies Miera samits.