“Latvija pievienosies IEA valstu klubam drīz vien, kad Latvijas Parlaments veiks starptautiskā līguma ratifikāciju. Esam sagatavojuši attiecīgo likumprojektu, ar kuru līgums tiks apstiprināts. Likumprojekts ir uzsācis savu saskaņošanas gaitu un pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā nonāks Saeimā. Plānojam, ka Saeima līgumu ratificēs rudens sākumā,” preses brīfingā norādīja klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāres vietniece enerģētikas jautājumos Līga Rozentāle.
“Latvija turpina palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru savā elektroenerģijas bilancē, kas veido aptuveni 3/4 no saražotās elektroenerģijas apjoma. Pašlaik lielāko daļu saražotās elektroenerģijas Latvija iegūst no hidroenerģijas un biomasas. Tas nodrošina stabilu pamatu, lai valsts varētu vēl vairāk samazināt emisijas visā tautsaimniecībā un sasniegt savus atjaunojamās enerģijas mērķus, tostarp nesen atjaunināto nodomu līdz 2030. gadam gandrīz 60% no enerģijas gala patēriņa nodrošināt tikai ar atjaunīgajiem energoresursiem,” norādīts IEA publicētajā ziņojumā.
"Latvija ir spērusi iespaidīgus soļus, lai tik īsā laikā samazinātu savu enerģētisko atkarību no Krievijas, pārtraucot gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes importu," sacīja IEA izpilddirektora vietniece Mērija Bērsa Vorlika (Mary Burce Warlick), kura kopā ar Latvijas klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāres vietnieci atklāja ziņojumu Rīgā. "Tagad valstij būs jāpaātrina centieni sinhronizēties ar Eiropas kopējo elektrotīklu, jāizmanto lielāks atjaunojamo energoresursu īpatsvars un jādažādo imports, lai nodrošinātu savu energoapgādes drošību. Mēs ceram uz turpmāko sadarbību ar Latviju, kad tā spers nozīmīgus soļus, lai sekmētu enerģētikas pāreju."
IEA vecākā enerģētikas analītiķe Divia Redī preses brīfingā norādīja, ka Latvijai ir laba starta pozīcija pārējai uz enerģētikas sektora zaļināšanu. Latvijā ir augsts atjaunīgo enerģijas resursu īpatsvars gala patēriņā. Mērija B. Vorlika apsveica Latviju un atzinīgi novērtēja Latvijas centienus reaģēt uz enerģētikas sektora izacinājumiem.
Ziņojumā konstatēts, ka jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide 2023. gada janvārī ir bijis svarīgs solis ceļā uz daudzu valsts enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu. Latvijai uzsākot nākamo enerģētikas pārejas posmu, ziņojumā ir sniegti vairāki ieteikumi. Galvenās prioritātes ir tīkla pieejamības nodrošināšana vēja un saules elektrostacijām, energoefektivitātes celšana, kurināmā resursu dažādošana, transporta sektora zaļināšana un enerģētiskās drošības uzraudzība.
Rekomendācijas ietver elektroenerģijas nozares ceļveža izstrādi, kurā atspoguļots pieaugošs atjaunojamo energoresursu īpatsvars, lai palielinātu elektrifikāciju un nodrošinātu lielāku noteiktību potenciālajiem investoriem. Ziņojumā norādīts, ka elektroenerģija būs stūrakmens Latvijas enerģētikas pārejai uz tīru enerģiju. Lai turpinātu elektrifikāciju enerģētikas nozarē, kas ir svarīga Latvijas plašākiem klimata mērķiem, politikas veidotājiem ir jāveicina labvēlīga vide investoriem, lai atbalstītu jaunus atjaunojamās enerģijas projektus, īpaši vēja un saules enerģijas jomā. Ziņojumā konstatēts, ka regulatīvo šķēršļu novēršana var palīdzēt piesaistīt jaunas investīcijas.
Vēja un saules enerģijas projektu ieviešana palīdzēs arī samazināt Latvijas atkarību no dabasgāzes importa un var veicināt elektroenerģijas cenu samazināšanos, pašreizējie centieni attīstīt jūras vēja enerģiju palīdzēs sasniegt šo rezultātu, teikts ziņojumā.
Ziņojumā uzsvērta arī Latvijas iespēja būtiski uzlabot esošā ēku fonda energoefektivitāti, kam būtu nepieciešams konsekvents finansiāls atbalsts renovācijas un modernizācijas projektiem. Arī stimuli transportlīdzekļu parka maiņai par labu jaunākiem, efektīvākiem modeļiem, tostarp elektriskajiem transportlīdzekļiem, varētu palīdzēt ievērojami samazināt emisijas transporta nozarē.
“Starptautiskās enerģētikas aģentūras sniegtās rekomendācijas vienlīdz sakrīt ar Latvijas prioritātēm, kuras izvirzās “šodienas” enerģētikas politikas priekšplānā. Daļa no regulējuma vēja un saules parku projektu attīstībai jau ir īstenoti, bet daļa jau drīzumā tiks apstiprināti. Aktīvi esam strādājuši, lai līdz jūnija vidum stātos spēkā regulējums, kas paredz nodrošināt finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuru tuvumā atradīsies vēja parki. Vienlīdz esam atraduši risinājumu, kas ļaus vēja un saules projektu attīstītājiem veidot jaunus elastīgus pieslēgumus, negaidot jaunu tīkla izbūvi,” norādīja L. Rozentāle.
“Vienlīdz izstrādāta virkne atbalsta programmu vai veiktas izmaiņas tajās, lai veicinātu gan atjaunīgo energoresursu ražošanas iekārtu uzstādīšanu mājsaimniecību vidū, gan nomainītu mūsu veco autoparku pret zaļiem un dabai draudzīgiem transportlīdzekļiem. Šobrīd Latvijā ir 6576 elektroauto, kuru skaits pēdējos gados strauji audzis. Tostarp virzāmies uz zaļās enerģijas veicināšanu transporta nozarē, izstrādājot transporta enerģijas likumu, ko drīzumā virzīsim uz valdību,” skaidroja Rozentāle.
Būtiski uzsvērt, ka šobrīd Latvijā mājsaimniecībās un uzņēmumos pašpatēriņam uzstādīti jau 20 tūkst. saules mikroģeneratoru ar kopējo uzstādīto jaudu 187MW, kas ir gandrīz tikpat, cik komercdarbībai paredzēto lielo saules elektrostaciju kopējā uzstādītā jauda.
“Būt dalībvalstu klubā ar augstu prestižu nav tikai zīmogs uz papīra, tā ir praktiska pievienotā vērtība. IEA ‘rokās’ ir pieejami ekskluzīvi jaunākie enerģētikas nozaru tendenču, prognožu dati, padziļināti pētījumi, kurus varēsim izmantot Latvijas vajadzībām, gatavojot savu nacionālo politiku – kā, piemēram, enerģētikas stratēģiju 2050. gadam, kas mums jāprezentē š.g. 3.ceturksnī,” sacīja L. Rozentāle
Tostarp kopā ar pasaules labākajiem analītiķiem varēsim veikt pētījumus par mums aktuālām tēmām, piemēram, par atjaunīgās enerģijas ražošanas iespējām no lauksaimniecības pārstrādes blakusproduktiem – ražojot biometānu. Tas ir jautājums, pie kura šobrīd aktīvi strādājam ar partneriem, lai sasniegtu klimata un enerģētikas politikas mērķus periodā līdz 2030. gadam.
IEA regulāri gatavo pārskatus, kur atspoguļoti jaunākie pētījumu rezultāti par IEA dalībvalstu situāciju enerģētikas sektorā. Līdz ar Latvijas iestāšanos, varēsim sevi salīdzināt ar citām IEA valstīm. Tas sniegs ieskatu, cik tālu mēs esam un radīs skaidrāku priekštatu par enerģētikas politikas attīstību Latvijā.
Plašāk ar IEA sagatavoto ziņojumu var iepazīties šeit!
