- Galīgais balsojums par jauno migrācijas un patvēruma paktu
- “Brokastu direktīvas”: uzlabos patērētāju informēšanu par noteiktām produktu grupām
- Galīgie balsojumi par elektroenerģijas un gāzes tirgus reformu
- Parlaments pieņems nostāju par ES farmācijas nozares reformu
- Cīņa pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē: privātuma noteikumu atkāpes pagarināšana
- Galīgais balsojums par jauniem noteikumiem, lai uzlabotu notekūdeņu attīrīšanu
- Parlaments apspriedīs Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus
- Tiesību uz abortu atzīšana par ES pamattiesībām
- Parlaments apspriedīs Ķīnas policijas darbību Eiropā
- Citi jautājumi
Galīgais balsojums par jauno migrācijas un patvēruma paktu
Parlaments trešdien apspriedīs un pieņems desmit jaunus tiesību aktus, kas mainīs ES patvēruma un migrācijas sistēmu, liekot uzsvaru uz sadarbību un obligātu, bet elastīgu, solidaritāti.
Plenārsēdes debates, kurās EP deputāti ar Padomes prezidentvalsti Beļģiju un Komisiju apspriedīs sarunu rezultātus par Migrācijas un patvēruma paktu, noslēgs pašreizējā sasaukuma darbu pie patvēruma politikas reformas. Starp likumdevējiem provizoriski jau saskaņoto noteikumu mērķis ir uzlabot sadarbību starp Eiropas dalībvalstīm un ES reakciju iespējamajās krīzēs.
Pakts paredz jaunu patvēruma un migrācijas politikas sistēmu, kuras pamatā ir solidaritāte, taisnīga atbildības sadali un atjaunināti kritēriji un mehānisms, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu (agrāk pazīstami kā “Dublinas noteikumi”). Dalībvalstis varēs izvēlēties, vai pārvietot patvēruma meklētājus uz savu teritoriju, vai arī sniegt finansiālu ieguldījumu vai operatīvu un tehnisku atbalstu tām dalībvalstīm, kas visvairāk pakļautas migrācijas spiedienam.
Paredzēti īpaši noteikumi krīzes situācijām, tiks atjaunināti noteikumi par patvēruma meklētāju uzņemšanas standartiem, kā arī grozīti kvalifikācijas noteikumi, nosakot vienotus standartus visā ES, lai atzītu personas, kas piesakās uz starptautisko aizsardzību, kā arī viņu tiesības. Visā ES tiks ieviesta ātrāka kopēja procedūra, lai piešķirtu vai atņemtu starptautisko aizsardzību. Tā ietvers personu pārbaudes pirms ieceļošanas un pirkstu nospiedumu un sejas attēlu reģistrēšanas kopējā datubāzē (Eurodac), kā arī noteikumus par pieprasījumu noraidīšanu un paātrinātu atgriešanu.
Visbeidzot, jauna ES pārvietošanas sistēma, kuras pamatā būs dalībvalstu brīvprātīgu līdzdalība, regulēs iespējas bēgļiem no trešām valstīm ierasties Eiropas Savienībā.
Otrdien plkst. 13.00 vadošie EP deputāti informēs žurnālistus par reformas elementiem (Annas Poļitkovskas preses konferenču zālē SPAAK 0A50).
Jauno noteikumu mērķis ir palīdzēt patērētājiem pieņemt informētus un veselīgākus lēmumus par tādiem produktiem kā medus, augļu sulas un ievārījumi.
Tā dēvētās "brokastu direktīvas", par kurām Parlaments un Padome jau provizoriski vienojušies un EP deputāti galīgajā balsojumā pieņems trešdien, atjauninās ES noteikumus par atsevišķu "brokastu" produktu sastāvu, nosaukumiem, marķējumu un noformējumu.
Jaunie noteikumi jo īpaši vērsīsies pret atšķaidīta medus importu no trešām valstīm, pieprasot obligātu un skaidri saskatāmu izcelsmes valsts marķējumu, kā arī uzsākot medus izsekojamības sistēmas izveidi. Būs skaidrāk jānorāda arī cukura saturs augļu sulās un augļu saturs ievārījumos.
Vispārīga informācija
Eiropas Komisija 2023. gada 21. aprīlī ierosināja pārskatīt ES tirdzniecības standartus vairākām "brokastu" direktīvām, lai atjauninātu pašreizējos standartus, kas ir vairāk nekā 20 gadus seni.
Plānots pārveidot ES elektroenerģijas un gāzes tirgus struktūru, lai aizsargātu patērētājus pret cenu svārstībām un padarītu energoapgādes sistēmu elastīgāku un ilgtspējīgāku.
Reformas mērķis ir uzlabot ES elektroenerģijas tirgus stabilitāti, pieejamību un ilgtspēju. Patērētāji un mazie uzņēmumi tiks pasargāti no cenu svārstībām, nosakot obligātu piekļuvi dažādiem līgumu veidiem un aizliedzot vienpusēji mainīt līgumu noteikumus.
Gāzes tirgus reforma veicinās atjaunojamo un mazoglekļa gāzu, piemēram, ūdeņraža, izmantošanu, lai dekarbonizētu gāzes nozari un nodrošinātu energoapgādi, vienlaikus risinot klimata pārmaiņu un ģeopolitiskā spiediena ietekmi. EP deputāti ir arī pilnvarojuši dalībvalstis ierobežot gāzes importu no Krievijas un Baltkrievijas, lai pretdarbotos Krievijas karam pret Ukrainu, atbalstot ES nostāju attiecībā uz Krievijas enerģijas importa aizliegumu.
Trešdien Eiropas Parlamenta deputāti apspriedīs un pieņems savus priekšlikumus par ES farmācijas jomas tiesību aktu pārskatīšanu.
Pamatojoties uz diviem Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas sagatavotiem ziņojumiem, Parlaments pieņems savu nostāju par farmācijas tiesību aktu ierosināto pārskatīšanu attiecībā uz cilvēkiem paredzētām zālēm. Darbu pie abu tiesību aktu galīgajām versijām, tostarp sarunas ar Padomi, uzsāks nākamajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā pēc jūnija vēlēšanām.
Eiropas Parlamenta deputāti vēlas uzlabot zāļu pieejamību, veicināt inovāciju, lai nodrošinātu trūkstošās zāles, jo īpaši zāles retu slimību ārstēšanai un jaunus pretmikrobu līdzekļus, kā arī pastiprinātu prasības vides risku novērtēšanai visā zāļu aprites ciklā.
Pamatinformācija
Eiropas Komisijas 2023. gada aprīlī iesniegtais farmācijas tiesību aktu kopums ietver jaunu direktīvu un regulu, kuru mērķis ir padarīt zāles plašāk pieejamas un lētākas, vienlaikus atbalstot ES farmācijas nozares konkurētspēju un pievilcību, kā arī paaugstinot vides standartus.
Trešdien deputāti lems, vai gadam pagarināt ES privātuma noteikumu atkāpi, kas ļauj interneta platformām atklāt tiešsaistes saturu, kurā attēlota nepilngadīgo seksuāla izmantošana.
Pašlaik spēkā esošās atkāpes termiņš beidzas 2024. gada augustā. Lai nodrošinātu, ka pašreizējie pasākumi paliek spēkā, līdz kamēr Parlaments un Padome būs vienojušies par jauniem pastāvīgiem noteikumiem, sarunvedēji nolēmuši pagarināt pašreizējo atkāpi līdz 2026. gada 3. aprīlim. Plānots, ka plenārsesija apstiprinājumu pagaidu pagarinājumam sniegs trešdien.
Vispārīga informācija
Parlaments ir pieņēmis savu nostāju par jaunu tiesību aktu projektu, lai apkarotu un novērstu bērnu ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē, bet dalībvalstis vēl nav apstiprinājušas savas sarunu pilnvaras, un pagarinājums ir nepieciešams, lai novērstu juridisko vakuumu, kad pašreizējā kārtība zaudēs spēku.
Ceturtdien Eiropas Parlamenta deputāti galīgajā balsojumā lems par tiesību aktu, ar ko atjaunina ES noteikumus par komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu.
Tiesību akta, par kuru provizoriski panākta vienošanās ar Padomi, mērķis ir labāk aizsargāt vidi un cilvēku veselību, uzlabojot ūdens apsaimniekošanu un notekūdeņu attīrīšanas standartus. Pasākumi pastiprinās dažādu ķīmisko piesārņotāju (tostarp tā saukto mūžīgo ķīmisko vielu jeb PFAS), patogēnu (piemēram, SARS-CoV-2 vīrusa un tā paveidu, poliovīrusa, gripas vīrusu un jaunu patogēnu) un antimikrobiālās rezistences uzraudzību.
Farmaceitisko līdzekļu un kosmētikas ražotājiem un ES dalībvalstīm būs jāfinansē papildu ūdens attīrīšanas izmaksas, lai no komunālajiem notekūdeņiem atdalītu mikropiesārņotājus.
Šis tiesību akts ir viena no galvenajām iniciatīvām ES "nulles piesārņojuma" rīcības plānā gaisa, ūdens un augsnes jomā.
Trešdien Eiropas Parlamenta deputāti apspriedīs Krievijas režīma nesenās inscenētās prezidenta vēlēšanas, kurās Vladimirs Putins vēl vairāk nostiprināja savu varu.
Turpinoties nelikumīgajam karam Ukrainā un nepastāvot pārliecinošai demokrātiskai opozīcijai, pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenajās valsts prezidenta “vēlēšanās” oficiāli ieguva 88,48 % balsu. Balsošana notika ierobežojošā vidē, kurā tika nežēlīgi apspiesta opozīcija, un neilgi pēc tam, kad mīklainos apstākļos ieslodzījuma kolonijā Arktikā nomira viens no Krievijas opozīcijas ievērojamākajiem pārstāvjiem Aleksejs Navaļnijs.
ES ir arī stingri nosodījusi un atteikusies atzīt šo tā dēvēto vēlēšanu nelikumīgu rīkošanu Ukrainas teritorijās, ko pašlaik okupējusi Krievija.
Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā, par kuru balsos ceturtdien, gatavojas pieprasīt tiesību uz abortiem iekļaušanu ES Pamattiesību hartā.
Tā kā vairākās ES dalībvalstīs notiek seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību ierobežošana, EP deputāti vēlas ES Pamattiesību hartā iekļaut tiesības uz abortiem - šo prasību viņi ir izvirzījuši jau vairākkārt. Francija šā gada 4. martā kļuva par pirmo valsti, kas savā konstitūcijā nostiprināja tiesības uz abortiem. EP deputāti 14. marta plenārsēdes debatēs mudināja dalībvalstis garantēt sievietēm drošu un likumīgu abortu pieejamību.
Veselības aprūpe, tostarp seksuālā un reproduktīvā veselība, ir dalībvalstu kompetencē. Lai grozītu ES Pamattiesību hartu, iekļaujot tajā abortus, būtu nepieciešama vienprātīga visu dalībvalstu piekrišana.
Trešdien debatēs ar Padomi un Komisiju EP deputāti izvērtēs Ķīnas tiesībaizsardzības iestāžu darbības apmērus Eiropā.
Debates notiek saistībā ar Ungārijas Iekšlietu ministrijas neseno vienošanos ar Ķīnas iestādēm par atļauju Ķīnas policistiem piedalīties Ungārijas policijas patruļās. Nevalstiskās organizācijas arī iepriekš ir ziņojušas par lielu skaitu "neoficiālu Ķīnas policijas iecirkņu" vairākās ES dalībvalstīs, un kritiķi pauž bažas, ka Ķīna izmanto šādus posteņus, lai vajātu un apspiestu Ķīnas opozicionārus ārvalstīs.
2024. gada aprīļa plenārsesijā Briselē arī šādas norises:
Eiropas Parlamentu uzrunās beļģu karalis (trešdien, plkst. 12.30)
- Jaunu tiesību akts, lai samazinātu enerģētikas nozares radītās metāna emisijas (balsojums trešdien)
- Oglekļa piesaiste: apstiprinās jaunu ES sertifikācijas sistēmu, lai līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti (balsojums trešdien)
- Jauni pasākumi kravas automašīnu un autobusu CO2 emisiju samazināšanai (balsojums trešdien)
- Parlaments pieņems nostāju par jauno augsnes uzraudzības likumu (balsojums trešdien)
- Tiesiskums Ungārijā: Parlaments apspriedīs jaunākās norises (debates trešdien)
- Tiesiskums un plašsaziņas līdzekļu brīvība Slovākijā (debates ceturtdien)
- Balsojums par Parlamenta 2024. gada reformu, lai uzlabotu EP darba metodes un institucionālo ietekmi (balsojums trešdien)
- Budžeta izpildes apstiprināšana par 2022. gadu (debates trešdien, balsojums ceturtdien)
- Apstiprinās jaunus noteikumus kuģošanas drošības uzlabošanai (balsojumi trešdien)
- Atbalstīs ES sistēmu, lai salīdzinātu oglekļa dioksīda emisiju transporta nozarē un novērst zaļmaldināšanu (balsojums trešdien)
- Starptautiskā romu diena: atbalsts minoritāšu kultūrai, valodai un vēsturei (debates ceturtdien)
- Transfēra cenas (balsojums trešdien)
- Jauna regula par būvizstrādājumiem (balsojums trešdien)
- Dzīvsudrabs: zobu amalgama un citi izstrādājumi ar dzīvsudraba piedevu, uz kuriem attiecas ražošanas, importa un eksporta ierobežojumi (balsojums trešdien)
- Smago kravas transportlīdzekļu apkalpošana robežšķērsošanas vietās (balsojums trešdien)
