Valsts prezidents pauda nostāju, ka joprojām ir svarīgs jautājums par sodu politiku ar valsts drošību saistītās lietās. Pozitīvi vērtējams mācību cikls, kurā Latvijas tiesneši tiek izglītoti par aktualitātēm valsts drošības jomā un to juridiskajiem aspektiem.
Tikšanās laikā E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ir jāturpina darbs, lai ieviestu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana “terapeitiskajā mājā” piemērošanu augsta riska pusaudžiem. Šāds audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis sniegtu pusaudžiem terapijā balstītu palīdzību uzvedības problēmu risināšanā un ļautu viņiem pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā.
Sarunā tika akcentēts jautājums par līdzšinējo sodu noteikšanas praksi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību. Piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas sagatavotais apkopojums par 20 pirmās instances un apelācijas instances lietām laika posmā no 2017. gada līdz 2024. gadam uzrāda tendenci, ka ne vienmēr tiek skaidri un uzskatāmi nošķirti tiesas argumenti, kas pamato soda veida izvēli (brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, naudas sods u.c. sodi), no soda mēra izvēles argumentiem (cik ilga brīvības atņemšana, cik liels naudas sods).
Tāpat līdz šim tiesas reti pievērsušās noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma apzināšanai, tādēļ jāsecina, ka tiesas soda noteikšanā lielāku nozīmi piešķīrušas ar apsūdzētā personību saistītiem faktoriem, lai gan tieši nozieguma raksturs un radītais kaitējums ir pirmie faktori, kas jāvērtē pie soda noteikšanas.
Puses arī pārrunāja atalgojuma jautājumu Ieslodzījumu vietu pārvaldē.
