Sarunā ministri uzsvēra, ka NATO Vašingtonas samita rezultāti šā gada jūlijā apliecinās NATO spēku un vienotību, sabiedroto tālāku atbalstu Ukrainai un kopīgu redzējumu Krievijas atturēšanai.
K. Kariņš, atzīmējot, ka šogad aprit 20. gadadiena Latvijas dalībai NATO, pateicās par ASV nelokāmo atbalstu Baltijas reģiona drošībai un aizsardzībai, t. sk. par 228 miljonu ASV dolāru finansējumu mūsu aizsardzības spējām šogad. Atgādinot par latviešu un pārējo baltiešu deportācijām pirms 75 gadiem, ārlietu ministrs uzsvēra transatlantiskās sadarbības un ASV līderības pasaulē nozīmību, lai vienoti iestātos par demokrātiju un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības aizsardzību. Krievijas agresija ir jāaptur un nedrīkstam kavēties ar spēcīgu atbalstu Ukrainai, nodrošinot tās uzvaru pār agresoru.
Ārlietu ministrs arī tikās ar ASV viceprezidentes Nacionālās drošības padomnieku Filipu Gordonu (Philip Gordon). Ar skatu uz gaidāmo NATO Vašingtonas samitu sarunas partneri apsprieda ASV–Latvijas divpusējo stratēģisko partnerību, aktuālos reģionālos un globālos drošības izaicinājumus. K. Kariņš uzsvēra, ka Latvijas prioritātes Vašingtonas samitā ir sabiedroto militārā klātbūtne, Alianses spēju un aizsardzības industrijas attīstība, sadarbība ar Ukrainu un Krievijas iegrožošana.
Darba vizītes laikā K. Kariņš piedalījās ASV domnīcas “Hudson Institute” publiskā diskusijā par “Ziemeļeiropas drošības uzlabošanu: kāpēc ASV ir jāieklausās Baltijas valstīs?” (Enhancing Northern European Security: Why the US Should Listen to the Baltic States?).
Ārlietu ministrs tikās arī ar ASV konservatīvās domnīcas “The Heritage Foundation”, ASV sabiedriskās domas pētījumu centra “Gallup” un ASV bāzētās starptautiskās domnīcas “Atlantic Council” pārstāvjiem, kā arī ar vadošajiem medijiem ASV Nacionālajā preses klubā un sniedza interviju “US National Public Radio”.
