Pirmie mēneši – būtiski izdzīvošanai
Pavasaris ir laiks, kad agri ligzdojošu sugu jaunie putni ir izlidojuši no ligzdām un uzsāk patstāvīgu dzīvi. Pirmie dzīves mēneši pēc izlidošanas jaunajiem putniem ir īpaši bīstami – tie vēl nav pieredzējuši barības ieguvē, kā arī, vairāk kā pieaugušie putni, ir pakļauti dažādiem cilvēka radītiem riska faktoriem. Izdzīvošanai kritiskā situācijā 2022. gada maijā nonāca divi jaunie ūpji – lielākie un vieni no retākajiem pūčveidīgajiem putniem Latvijā.
“Pirms diviem gadiem no savvaļas dzīvnieku novietnes “Drauga spārns” pie manis turpmākai rehabilitācijai tika nogādāti divi lidot spējīgi, bet novārguši jaunie ūpji. Abi putni tika atrasti Rīgā, Ganību dambja un Vesetas ielas apkaimē,” atceras LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Ūpji Latvijā ligzdo trīs ekoloģiski atšķirīgos biotopos – mežos, Gaujas un tās pieteku smilšakmens klintīs (šī populācijas daļa ir izzudusi), kā arī atkritumu izgāztuvju un kažokzvēru audzētavu tuvumā antropogēnā vidē. Atrastie ūpji, eksperta prāt, bija izšķīlušies netālu no Rīgas un kā nepieredzējuši jaunie putni, iemaldījušies pilsētā.
Pēc ievietošanas rehabilitācijas stacijā, ūpji tika baroti ar dabisku barību – paipalām. Lai putni atrastu no cilvēka klātbūtnes, abi ūpji, pēc desmit dienu uzturēšanās stacijas voljērā, tika ievietoti pļavā uzbūvētā sešus metrus augstā metāla tornī izveidotās ligzdvietās.
Iesaistās starptautiskā ūpju izpētes projektā
Vēl pirms putnu ievietošanas tornī, Igaunijas vēterinārārstu asociācijas prezidents, Tartu Universitātes eksperts Dr. Madis Levits (Estonian Veterinary Association, Veterinarian - Estonian University of Life Sciences) abiem ūpjiem piestiprināja satelītraidītājus ar saules paneļiem, lai nodrošinātu to uzlādi un nepārtrauktu darbību. Satelītraidītāja tehnoloģija sniedz iespēju noskaidrot iezīmēto putnu atrašanās vietas dažādos diennakts laikos. Abu putnu iezīmēšana un izsekošana tika veikta ūpju izpētes projekta ietvaros, ko realizē un koordinē Igaunijas Ērgļu kluba (Kotkaklubi) eksperts Urmas Sellis.
Attēlā: Uģis Bergmanis ar ūpi, kuram piestiprināts satelītraidītājs ar saules paneļiem
“Šīs starptautiskās sadarbības rezultātā esam ieguvuši vērtīgu un pārsteidzošu informāciju par šīs retās sugas uzvedību. Viens no ūpjiem pārziemoja vairāku kilometru attālumā no putnu stacijas, taču pagājušā gada jūnijā novārdzis tika noķerts stacijas tiešā tuvumā un aizvests uz Rīgas zooloģisko dārzu. Savukārt, otrs ūpis, saskaņā ar satelītraidītāja sniegto informāciju, ir spējīgs patstāvīgi dzīvot savvaļā un šo divu gadu laikā nebeidz pārsteigt pētniekus ar savu uzvedību,” stāsta U.Bergmanis.
Saskaņā ar saņemto pārvietošanās informāciju, vairākus mēnešus ūpis uzturējās Gulbenes pilsētā – nakts laikā medīja urbānā vidē, cilvēku māju apbūves teritorijā, savukārt, nakšņoja pilsētas tuvumā esošā parkā. Ūpis ir uzturējies arī plašos mežu un purvu masīvos – dabas liegumu “Lubāna mitrājs” un “Sitas un Pededzes palienes” teritorijās, kā arī Kaļņa ezera mežu masīvā.
Attēlā: ūpja uzturēšanās Gulbenes pilsētā
Pēdējā gada laikā ūpis ir apmeties atkritumu poligona “Kaudzītes” apkārtnē – pa nakti medī poligonā un dienu pavada tuvējos mežos:
Attēlā: ūpja uzturēšanās atkritumu poligona “Kaudzītes” apkārtnē
Ūpju pamatbarība ir peļveidīgie grauzēji, putni un vidēja izmēra zīdītājdzīvnieki. Pētnieki ar nepacietību gaida šī ūpja turpmākās dzīves vietas izvēli, ja vien nepievils tehnoloģijas un ja ūpis neies bojā.
Savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas “Tiltakalni” īpašnieks, LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis izsaka pateicību visiem stacijas izveides un uzturēšanas atbalstītājiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, tostarp uzņēmumam AS “Latvijas finieris”, SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, Thomas Krumenacker no Vācijas, SIA “Zelta putni” īpašniekam Jurim Čerānam par paipalām un daudziem citiem atbalstītājiem.
