Vispārējo lietu sanāksmē apsprieda, kā tieši organizējams darbs ES pielāgošanā, lai tā būtu gatava jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka pats svarīgākais ir vienoties, kā ar skatu uz paplašinātu Eiropas Savienību pielāgot tieši ES politikas un kā veidot ES nākotnes budžetu. Vienlaikus K. Kariņš atgādināja, ka nedrīkst aizmirst par regulāru un tiešu komunikāciju ar sabiedrību par ES paplašināšanos un soļiem, kas tiek sperti, lai ES sagatavotu nākotnes paplašināšanās procesiem.
“ES arī nākotnē ir jāspēj rīkoties un reaģēt uz jebkuru trešo valstu rīcību sekām un mainīgo ģeopolitisko vidi, kas pašlaik ir jo īpaši svarīgi kontekstā ar Krievijas brutālo agresijas karu pret Ukrainu,” sanāksmē akcentēja Krišjānis Kariņš.
Ministri diskutēja arī par 21. un 22. marta Eiropadomes sanāksmes secinājumu projektu, kā arī saskaņoja Eiropas semestra procesā izstrādātās rekomendācijas. Notika dalībvalstu pārstāvju viedokļu apmaiņa par vēlēšanu procesu ES kandidātvalstīs un ES Vienotā tirgus nākotni. Tāpat ministri tika iepazīstināti ar tiesiskuma reformu gaitu Polijā.
