Nedaudz pieaudzis uzņemto audzēkņu skaits
2023. gadā profesionālās izglītības programmās uzņemti 10,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,3 % jeb 347 audzēkņiem vairāk nekā iepriekšējā periodā1. Uzņemto vīriešu īpatsvars tāpat kā iepriekšējos gados pārsniedz sieviešu – 55,0 % jeb 6 039 no uzņemtajiem audzēkņiem bija vīrieši un 45,0 % jeb 4 936 – sievietes. Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās mācības uzsāka 4,2 tūkstoši jeb 38,2 % no kopējā uzņemto izglītojamo skaita, kā arī ar pakalpojumiem2 saistītās mācību programmas, kurās mācības uzsāka 2,3 tūkstoši jeb 21,0 %.
Pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas izmaiņas darba tirgū, kas atspoguļojas profesionālo izglītības programmu izvēlē. Salīdzinot ar 2013. gadu, uzņemto audzēkņu īpatsvars ir palielinājies dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās (par 4,5 procentpunktiem), humanitārajās zinātnēs un mākslās (par 4,2 procentpunktiem) un lauksaimniecības programmās (par 3 procentpunktiem). Savukārt vislielākais uzņemto audzēkņu īpatsvara samazinājums bija pakalpojumu programmās (par 6,1 procentpunktu) un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (par 4,7 procentpunktiem).
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņemto audzēkņu skaita pieaugums bija pakalpojumu (par 219 audzēkņiem jeb 10,5 %), humanitāro zinātņu un mākslas (par 124 jeb 9,5 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (par 128 jeb 3,1 %) programmās. Būtiskākais uzņemto audzēkņu skaita samazinājums bija sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (par 78 audzēkņiem jeb 9,5 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (par 25 jeb 3,7 %) programmās.
Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām pieprasītākās bija mašīnzinības (26,1 %), būvniecība un civilā celtniecība (22,1 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (15,3 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (59,4 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (21,2 %) programmās.
Lielākais sieviešu īpatsvars starp uzņemtajiem bija veselības aprūpes un sociālās labklājības (94,0 %) un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (77,2 %) programmās. Savukārt lielāks vīriešu īpatsvars bija dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (88,1 %), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (81,1 %) programmās.
Vidējais uzņemto izglītojamo vecums bija 19,4 gadi. Vairums (84,2 %) uzņemto audzēkņu ir vecumā līdz 20 gadiem (ieskaitot), 6,6 % – vecumā no 21 līdz 30 gadiem un 2,3 % ir vecāki par 50 gadiem.
Lielākais audzēkņu pieaugums dabaszinātņu, matemātikas un informāciju tehnoloģiju programmās
Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,8 tūkst. jeb 35,5 % no kopējā skaita), kā arī pakalpojumu jomā (5,8 tūkst. jeb 20,9 %). Vismazāk audzēkņu ir veselības aprūpes un sociālās labklājības (818 jeb 3,0 %) un lauksaimniecības (1,5 tūkst. jeb 5,3 %) programmās.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzēkņu skaits visvairāk samazinājies pakalpojumu programmās – par 364 jeb 5,9 % un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās – par 41 jeb 1,9 %. Vislielākais pieaugums ir dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās – par 155 audzēkņiem jeb 5,0 % un veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – par 22 jeb 2,8 %.
Mūsdienu darba tirgū arvien pieprasītākas kļūst digitālās prasmes – salīdzinot ar 2013. gadu, izglītojamo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās ir pieaudzis par 76,0 % jeb 1 402 audzēkņiem. Gandrīz tikpat liels pieaugums bijis arī lauksaimniecības programmās – par 75,7 % jeb 629 audzēkņiem. Būtiski samazinājusies interese apgūt sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, kur audzēkņu skaits ir samazinājies par 50,8 % jeb 2 158 audzēkņiem. Kopš 2013. gada ir samazinājusies arī interese apgūt pakalpojumu programmas – izglītojamo skaits ir samazinājies par 25,6 % jeb 1 989 audzēkņiem.
No kopējā audzēkņu skaita 91,1 % jeb 25,1 tūkstoši mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 8,6 % jeb 2,4 tūkstoši apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,3 % – profesionālās pamatizglītības programmas.
Mācību programmu izvēle tradicionāli atšķiras starp vīriešiem un sievietēm
Starp profesionālās izglītības programmās studējošajiem vairāk ir vīriešu – 15,6 tūkstoši jeb 56,6 % no kopējā audzēkņu skaita, savukārt sieviešu skaits ir 11,9 tūkstoši jeb 43,4 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sieviešu īpatsvars profesionālajā izglītībā ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem. Viszemākais sieviešu īpatsvars bija 2010. gadā – 39,8 %, un kopš tā laika tas ir pieaudzis.
Vairāk nekā puse (52,5 % jeb 8,2 tūkstoši) vīriešu mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, kam seko dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (18,8 % jeb 2,9 tūkstoši). Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas apgūst vien 44 jeb 0,3 % no kopējā vīriešu skaita profesionālajā izglītībā. Savukārt sieviešu vidū pieprasītākās ir ar pakalpojumiem saistītās programmas (galvenokārt viesnīcu un restorānu, skaistumkopšanas pakalpojumi), kuras apgūst 31,9 % sieviešu (3,8 tūkst.). Vairāk nekā ceturtdaļa (27,7 % jeb 3,3 tūkstoši) sieviešu mācās humanitāro zinātņu un mākslas programmās, 13,9 % (1,7 tūkst.) apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības un 13,3 % (1,6 tūkst.) –inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.
Mazākais absolventu skaits pēdējo 20 gadu laikā
2023. gadā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 5,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 2,0 % jeb 120 izglītojamajiem mazāk nekā 2022. gadā. Absolventu skaits pērn bija mazākais pēdējo 20 gadu laikā – salīdzinājumā ar 2003. gadu absolventu skaits ir samazinājies par 53,0 %. Vairāk nekā puse (52,3 %) jeb 3,1 tūkstotis absolventu bija vīrieši. Līdzīgi kā 2022. gadā, trešdaļa (33,0 %) jeb 1,9 tūkstoši ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, savukārt 1,4 tūkstoši jeb 23,4 % – pakalpojumu jomā.
2023./2024. m.g. profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 53 izglītības iestādes (41 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas un 2 vidusskolas). Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, profesionālo izglītības iestāžu skaits ir samazinājies reorganizācijas dēļ – J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola tika apvienotas.
Trešdaļa izglītojamo jeb 34,5 % mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Latgales industriālajā tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā. Tikai septiņās profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits pārsniedz tūkstoti, 22 iestādēs tas ir virs pieciem simtiem un 18 iestādēs – nepārsniedz divus simtus.
Plašāka informācija par aktuālajiem profesionālās izglītības statistikas rādītājiem ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Profesionālā izglītība”.
1 Informācija par profesionālo izglītību sagatavota, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas un CSP datiem.
2 Pakalpojumi ietver: viesnīcu un restorānu pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, tūrisma un atpūtas organizācija, sports, transporta pakalpojumi u.c.
