- Mākslīgais intelekts: galīgais balsojums par jauno Eiropas regulējumu
- Pieņems noteikumus ES ēku energoefektivitātes uzlabošanai, lai panāktu klimatneitralitāti
- Mediju brīvības akts: jauns likums žurnālistu un preses brīvības aizsardzībai
- Parlaments atzīmēs Starptautisko sieviešu dienu
- Pieņems nostāju par tekstilizstrādājumu un pārtikas atkritumu samazināšanu
- "Zaļuma norādes": Patērētāju aizsardzība pret maldināšanu
- Parlaments prasīs stingrākus noteikumus par rotaļlietu drošumu
- Cīņa pret ārvalstu iejaukšanos
- Uz Krieviju deportētie ukraiņu bērni: plenārsēdes debates
- Stingrāki noteikumi par izvairīšanos no ES sankcijām un noziedzīgu līdzekļu konfiskāciju
- Uzlabos ES patērētāju aizsardzību pret kaitējumu, ko rada defektīvi produkti
- Atjauninās noteikumus par ES apvienoto darba un uzturēšanās atļauju
- EP deputāti uzsāks tirdzniecības atbalsta atjaunošanu Ukrainai un Moldovai
- Parlaments vērtēs Armēnijas un Azerbaidžānas miera izredzes
- Citi jautājumi
Mākslīgais intelekts: galīgais balsojums par jauno Eiropas regulējumu
EP deputāti balsos par jauniem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka mākslīgais intelekts būtu uzticams, drošs un ievēroto ES pamattiesības, vienlaikus veicinot inovāciju.
Paredzams, ka EP deputāti otrdien apspriedīs un trešdien apstiprinās ar ES dalībvalstīm panākto vienošanos, kas nosaka saistības attiecībā uz mākslīgo intelektu (MI), pamatojoties uz tā iespējamo risku un ietekmi.
Eiropā būs aizliegts lietot MI veidos, kas nepārprotami apdraud cilvēku pamattiesības, piemēram, biometriskās kategorizēšanas sistēmas, kuru pamatā ir sensitīvas cilvēku iezīmes, sociālā vērtēšana vai MI lietošana manipulēšanai ar cilvēku uzvedību. Citām augsta riska MI sistēmām, ko izmanto, piemēram, kritiskajā infrastruktūrā, izglītībā, veselības aprūpē, tiesībaizsardzībā, robežu pārvaldībā vai vēlēšanās, tiks piemēroti stingri nosacījumi.
Savukārt ģeneratīvajiem AI modeļiem būs jānodrošina arī pārredzamība un ES autortiesību noteikumi. Jaudīgākie no šiem modeļiem tiks pakļauti papildu drošības prasībām. Ņemot vērā pieaugošās grūtības tiešsaistē atpazīt mākslīgos vai manipulētos audiovizuālos medijus (“dziļviltojumus”), ģenerētais saturs būs skaidri jāmarķē.
***
Debates: otrdien, 12. martā
Balsojums: trešdien, 13. martā
Parlaments pirmdien apspriedīsies, bet otrdien balsos par tiesību aktu, kas liks samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas ēku nozarē.
Pārskatītā ēku energoefektivitātes direktīva, par ko Parlaments ar Padomi vienojās decembrī, tiecas līdz 2030. gadam būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņu ES ēkās, un līdz 2050. gadam panākt šīs nozares klimatneitralitāti.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, vairāk ēku ar sliktāko energosniegumu būs jārenovē, tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa par energoefektivitāti.
Jaunām ēkām būs jābūt klimatneitrālām (nulles emisija) no 2030. gada, bet jaunām ēkām, ko izmanto publiskas iestādes vai kuras pieder publiskām iestādēm — no 2028. gada. Attiecībā uz dzīvojamām ēkām dalībvalstīm ir jāievieš pasākumi, lai līdz 2030. gadam vismaz par 16 % samazinātu vidējo primārās enerģijas patēriņu, un līdz 2035. gadam vismaz par 20–22 %.
Dalībvalstīm arī jāpieņem pasākumi, lai dekarbonizētu apkures sistēmas un pakāpeniski pārtrauktu fosilā kurināmā izmantošanu apkures un dzesēšanas jomā. Ar fosilo kurināmo apsildāmas sistēmas vajadzētu pilnībā pārtraukt lietot līdz 2040. gadam.
***
Debates: pirmdien, 11. martā
Balsojums: otrdien, 12. martā
Eiropas Parlamenta deputāti trešdien dos galīgo zaļo gaismu jaunam tiesību aktam, kas aizsargās ES žurnālistus un plašsaziņas līdzekļus pret politisku vai ekonomisku spiedienu.
Otrdienas pēcpusdienas plenārsēdē tiks apspriests Eiropas Mediju brīvības akta projekts, par kuru provizoriska vienošanās ar ES ministriem tika panākta 2023.gada decembrī. Jaunais likums uzliks dalībvalstīm pienākumu aizsargāt mediju neatkarību no valdību, politiķu, ekonomiskas vai privātas iejaukšanās. Tas aizliedz iejaukšanos redakciju lēmumos un neļaus izdarīt uz žurnālistiem spiedienu, lai piespiestu viņus atklāt savus avotus, nedz arī instalēt spiegprogrammatūru viņu elektroniskajās ierīcēs.
Lai palielinātu mediju īpašumtiesību pārredzamību, visiem medijiem, neatkarīgi no to izmēra, būs jāpublicē informācija par saviem īpašniekiem un labuma guvējiem, kā arī jāziņo par to, cik daudz valsts finansējuma tie saņēmuši. Mediju brīvības likums arī ieviesīs jaunu mehānismu, kas neļaus lielām tiešsaistes platformām, piemēram, Facebook, X vai Instagram patvaļīgi ierobežot vai dzēst neatkarīgu mediju saturu.
***
Debates: otrdien, 12. martā
Balsojums: trešdien, 13. martā
EP deputātus otrdien svinīgā ceremonijā uzrunās Spānijas sieviešu futbola izlases spēlētajas Ivana Andresa un Alba Redondo.
Atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu, futbola kluba Real Madrid un 2023. gada Pasaules kausa Spānijas sieviešu futbola izlases kapteine Ivana Andresa un kluba Levante kapteine Alba Redondo otrdienas pusdienlaikā uzrunās EP deputātus. Viņu uzrunām sekos politisko grupu pārstāvju replikas. Spānija 2023. gadā pirmo reizi uzvarēja Pasaules kausa izcīņā, taču trofejas pasniegšanu aptumšoja aizskaroša izturēšanās.
Tajā pašā dienā ap pulksten 10.30 EP deputāti apspriedīs, vai Parlamentam būtu jāpiekrīt tam, ka dalībvalstis ratificētu Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos. Konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kas atzīst ikviena tiesības uz darba vidi bez vardarbības un uzmākšanās.
***
Svinīgā uzruna: otrdien, 12. martā plkst. 12:00
Debates par SDO konvenciju: otrdien, 12. martā
Balsojums: otrdien, 12. martā
Trešdien EP deputāti pieņems savus priekšlikumus pārtikas un tekstilizstrādājumu atkritumu novēršanai un samazināšanai visā ES.
Vides komitejas sagatavotajā ziņojumā deputāti prasa vērienīgākus 2030. gada mērķus pārtikas atkritumu samazināšanai. Attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, apģērbu un apaviem jaunie noteikumi prasītu izveidot ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, caur kurām uzņēmēji nosegtu atsevišķās savākšanas, šķirošanas un pārstrādes izmaksas.
Pirmā lasījuma balsojums par direktīvas par atkritumiem pārskatīšanu ir paredzēts trešdien, un darbs pie šī tiesību akta izstrādes būs jāturpina nākamajam Parlamentam, ko ievēlēs 2024. gada jūnijā.
Vispārīga informācija
Katru gadu Eiropas Savienībā tiek radīti 60 miljoni tonnu pārtikas atkritumu (131 kg uz cilvēku) un 12,6 miljoni tonnu tekstilatkritumu. No tiem apģērbi un apavi veido 5,2 miljonus tonnu atkritumu, kas atbilst 12 kg atkritumu uz vienu cilvēku gadā. Tiek lēsts, ka mazāk nekā 1% no tekstilizstrādājumiem visā pasaulē tiek pārstrādāti.
***
Balsojums: trešdien, 13. martā
EP deputāti pirmdien apspriedīs un otrdien pieņems savu nostāju par jauniem noteikumiem, kā pārbaudīt un apstiprināt mārketinga apgalvojumus par pozitīvu ietekmi uz vidi.
“Zaļuma norāžu direktīva” papildinās jau pieņemto direktīvu par zaļmaldināšanas aizliegumu. Tas nosaka, kāda informācija uzņēmumiem ir jāsniedz, lai pamatotu savus apgalvojumus par produkta pozitīvu ietekmi uz vidi. Direktīva arī iedibinās sistēmu, procesus un termiņus šo pierādījumu pārbaudei un prasību apstiprināšanai.
Direktīvā ir paredzētas sankcijas uzņēmumiem, kas pārkāps noteikumus. Tajā ir īpaši noteikumi salīdzinošo apgalvojumu izmantošanai un tiek precizēti nosacījumi, kas jāievēro, lai drīkstētu mārketinga apgalvojumos pieminēt oglekļa kompensācijas un oglekļa piesaistes projektus.
Vispārīga informācija
Komisija 2023. gada martā iesniedza priekšlikumu par Zaļuma norāžu direktīvu, lai papildinātu un precizētu Direktīvu par zaļmaldināšanu, ko Parlaments pieņēma 2024. gada janvārī.
***
Debates: pirmdien, 11. martā
Balsojums: otrdien, 12. martā
Noteikumu projekta mērķis ir samazināt ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargāt bērnus no riskiem, ko var radīt rotaļlietas.
Trešdien deputāti balsos par savu nostāju attiecībā uz ES rotaļlietu drošuma tiesību aktu pārskatīšanu. Pašreizējās direktīvas atjaunināšanas mērķis ir reaģēt uz tiešsaistes iepirkšanās pieaugumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un dažādām jaunām problēmām. Ierosinātājos grozījumos paplašināts kaitīgo ķīmisko vielu klāsts, ko būs aizliegts lietot rotaļlietu sastāvā, iekļaujot endokrīnos disruptorus, kā arī atvieglota patērētāju piekļuve drošības informācijai, piemēram, izmantojot QR kodu.
Lai nodrošinātu saskaņotību ar spēkā esošajiem ES noteikumiem, deputāti vēlas, lai digitālās rotaļlietas, kas aprīkotas ar mākslīgo intelektu, vai rotaļlietas, kas ir savienotas ar internetu, atbilstu drošības prasībām, kas noteiktas jaunajos ES tiesību aktos par mākslīgo intelektu un kiberdrošību.
***
Balsojums: trešdien, 13. martā
Otrdien EP deputāti iztaujās Komisijas priekšsēdētājas vietnieci Veru Jourovu par ES valdību gatavību cīnīties pret ārvalstu, tostarp Krievijas, iejaukšanos.
Debates notiek pēc Krievijas pārtvertajām un nopludinātajām Vācijas militāro dienestu sarunām par Ukrainas atbalstu cīņā pret Kremļa iebrukumu. Vācijas aizsardzības ministrs apgalvojis, ka šo sarunu pārtveršana un diskusijas publicēšana ir daļa no Putina īstenotā informatīvā kara, nosaucot to par hibrīdu dezinformācijas uzbrukumu.
Februārī Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas nemitīgos centienus graut Eiropas demokrātiju ar dažāda veida iejaukšanos un dezinformāciju.
***
Debates: otrdien, 12. martā
Trešdien EP deputāti ar Padomi un Komisiju apspriedīs, kā rīkoties saistībā ar pašreizējām bažām par Ukrainas bērnu piespiedu deportāciju uz Krieviju.
Kopš 2022. gada februārī Krievija uzsāka militāro agresiju pret Ukrainu, starptautiskās organizācijas ir dokumentējušas daudzus nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, kas skar bērnus. Īpašas bažas raisa ziņas par bērniem, kurus Krievijas varas iestādes ir piespiedu kārtā deportējušas vai pārvietojušas, bieži apvienojot to ar pāraudzināšanas programmām un piespiedu adopciju. Saskaņā ar Ukrainas Nacionālā informācijas biroja iniciatīvu "Kara bērni" vairāk nekā 19 500 bērnu ir deportēti vai piespiedu kārtā pārvietoti, un tikai 388 ir atgriezti.
2023. gada martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva apcietināšanas orderus prezidentam Putinam un Krievijas bērnu tiesību komisārei Marijai Ļvovai-Belovai. Abiem izvirzītas apsūdzības par nelikumīgu bērnu deportāciju un bērnu nelikumīgu pārvietošanu no Ukrainas okupētajiem apgabaliem uz Krieviju.
***
Debates: trešdien, 13. martā
EP deputāti gatavojas pieņemt divus jaunus likumus, lai uzlabotu ES sankciju izpildi un stiprinātu noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atklāšanu un konfiskāciju.
Pēc debatēm, kas notiks pirmdien, Parlaments otrdien veiks galīgo balsojumu par direktīvu, par kuru jau ir panākta vienošanās ar Padomi un kas ievieš vienotu definīciju ES sankciju pārkāpumiem un nosaka minimālos sodus.
ES sankcijas (nesenākās no tām ir ieviestas pret Krieviju) ir jāīsteno dalībvalstīm, taču to atšķirīgās sodu sistēmas ļauj uzņēmumiem, kas vēlas apiet sankcijas, meklēt sev izdevīgākās jurisdikcijas, kur par viņu darbībām tiek piemērots mazāks sods.
Jaunā direktīva harmonizēs sodu sistēmu, nosakot tādus sodus, kas ir atturoši, un uzdodot par kriminālu nodarījumu uzskatīt arī finanšu vai juridisku konsultāciju pakalpojumus, kas sniegti ar mērķi palīdzēt apiet sankcijas. Tāpat tiks kriminalizēta arī ieroču vai divējāda lietojuma preču tirdzniecība, tostarp nopietnas nolaidības gadījumos.
Stingrāks režīms noziedzīgu līdzekļu izsekošanai, iesaldēšanai un konfiscēšanai
Savukārt trešdien EP deputāti gatavojas pieņemt jaunu direktīvu, par kuru panākta vienošanās ar dalībvalstīm, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju, kas sniegs ES dalībvalstīm instrumentsu noziedzīgi iegūtu līdzekļu ātrai un efektīvai atklāšanai un iesaldēšanai.
Līdzekļu atgūšanas biroji katrā dalībvalstī saņems ātru piekļuvi vajadzīgajai informācijai, tostarp nekustamā īpašuma reģistriem, informācijai par pilsonību un faktiskajiem īpašniekiem. Atsevišķos gadījumos varēs konfiscēt arī kriminālizmeklēšanas laikā atklātus neiezskaidrojamas izcelsmes līdzekļus.
***
Balsojumi: otrdien, 12. martā (sankciju pārkāpumi) un trešdien, 13. martā (aktīvu konfiskācija)
Pēc pirmdienas debatēm EP deputāti otrdien balsos par grozījumiem noteikumos, kas paredz iespēju patērētājiem saņemt kompensāciju par defektīvu produktu radīto kaitējumu.
Paredzams, ka deputāti apstiprinās provizorisku vienošanos, kas panākta ar Padomi 2023. gada decembrī. Galvenās izmaiņas tajā ir vienkāršots pierādīšanas pienākums ES patērētājiem, kuri vēlas saņemt kompensāciju par fizisku vai psiholoģisku kaitējumu, ko radījuši defektīvi produkti.
Patērētāji savām kompensācijas prasībām saņems valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu atbalstu. Saskaņā ar jauno direktīvu, arī precēm, kas iegādātas tiešsaistē vai no valstīm ārpus ES, ir jābūt ES bāzētam uzņēmumam, piemēram, ražotājam vai importētājam, ko var saukt pie atbildības par šo preču radīto kaitējumu. Atsevišķos gadījumos, kad produktu defekti parādās lēnāk, noteikumi pagarinās atbildības periodu par kaitējumu līdz 25 gadiem.
Vispārīga informācija
Jaunā direktīva atjaunina pašreizējos noteikumus, kas ir gandrīz 40 gadus seni, atspoguļojot tehnoloģiju progresu, piemēram, mākslīgā intelekta parādīšanos, tiešsaistes iepirkšanās pieaugumu, tostarp iepirkšanos no tirdzniecības vietnēm, kas atrodas ārpus ES. Tāpat noteikumi tiek saskaņoti ar ES mērķi izveidot patiesu aprites ekonomiku.
***
Debates: pirmdien, 11. martā
Balsojums: otrdien, 12. martā
Trešdien EP deputāti pieņems pārskatītas procedūras tam, kā trešo valstu valstspiederīgie, kuri vēlas dzīvot un strādāt ES, var saņemt apvienotās darba un uzturēšanās atļaujas.
Atjauninātie noteikumi, par ko jau ir panākta vienošanās ar dalībvalstīm, nodrošinās ātrāku lēmumu pieņemšanu par atļauju izsniegšanu un sniegs to turētājiem tiesības mainīt darba devēju, profesiju un darba nozari, kā arī meklēt jaunu darbu bezdarba gadījumā. Tomēr šajā gadījumā dalībvalstis varēs noteikt minimālo laiku, kas personai ir jānostrādā pie sava pirmā darba devēja. Tekstā ir iekļauti arī pasākumi ļaunprātīgas prakses un darbinieku ekspluatācijas apkarošanai.
Vispārēja informācija
Vienotās atļaujas direktīva, kas pieņemta 2011. gadā, paredz vienotu administratīvo procedūru atļaujas piešķiršanai trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas dzīvot un strādāt ES dalībvalstī, un vienotu tiesību kopumu šiem darba ņēmējiem, pamatojoties uz vienlīdzīgas attieksmes principu ar ES valstspiederīgajiem. Tiesību akti netiek piemēroti Dānijā un Īrijā.
***
Debates: otrdien, 12. martā
Balsojums: trešdien, 13. martā
EP deputāti gatavojas balsot par nostāju attiecībā uz pagaidu tirdzniecības liberalizācijas pasākumu pagarināšanu Ukrainai un Moldovai Krievijas militārā uzbrukuma apstākļos.
Janvārī Eiropas Komisija ierosināja vēl uz vienu gadu, no 2024. gada 6. jūnija līdz 2025. gada 5. jūnijam, apturēt ievedmuitas nodokļus un kvotu piemērošanu Ukrainas un Moldovas eksportam. Priekšlikuma galvenais mērķis ir atbalstīt Ukrainu, reaģējot uz Krievijas apzināto vēršanos pret Ukrainas pārtikas ražošanas nozari un triecieniem Melnās jūras eksporta infrastruktūrai ar mērķi kaitēt Ukrainas ekonomikai. Priekšlikumā vienlaikus ir arī ierosināti pasākumi ES lauksaimnieku aizsardzībai. Turklāt priekšlikums dod Komisijai pilnvaras ātri rīkoties un noteikt nepieciešamos pasākumus, ja ES tirgus vai vienas vai vairāku ES dalībvalstu tirgiem tiktu nodarīts kaitējums Ukrainas importa dēļ.
Eiropas Parlamenta deputāti Starptautiskās tirdzniecības komitejā ceturtdien atbalstīja šo tirdzniecības liberalizācijas pasākumu pagarināšanu uz vēl vienu gadu. Nākamnedēļ Parlaments balsos par savu nostāju pirmajā lasījumā.
Trešdien EP deputāti izklāstīs savu nostāju par centieniem panākt pastāvīgu mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Abu Dienvidkaukāza valstu attiecības ir asiņainas jau kopš Padomju Savienības sabrukuma – tās atkārtoti karojušas un līdz šim nav panākušas ilgstošu miera nolīgumu. Pērnā gada septembrī Azerbaidžāna īstenoja strauju militāru uzbrukumu, lai atgūtu Kalnu Karabahas teritoriju, izraisot šajā apgabalā dzīvojošo etnisko armēņu masveida izceļošanu. Kopš tā laika abas valstis ir strādājušas pie vēsturiska miera līguma noslēgšanas, lai gan par būtiskiem panākumiem šajā procesā vēl nav ziņots.
Rezolūcijā, par kuru EP deputāti balsos trešdien, viņi paudīs savu viedokli par pašreizējām miera sarunām, un paredzams, ka viņi iestāsies par ciešākām ES un Armēnijas attiecībām.
Debates jau notika 27. februārī, iepriekšējās plenārsesijas laikā.
***
Debates: otrdien, 27. februārī
Balsojums: trešdien, 13. martā
Parlamenta 2024. gada marta plenārsesijas darba kārtībā arī šādi jautājumi:
- EP gatavosies 21.-22. marta Eiropadomei: debates ar Komisijas priekšsēdētāju fon der Leienu un Beļģijas prezidentūru otrdien
- “Euro 7” limiti: Parlaments pieņems emisiju ierobežojumus automašīnām un citiem ceļu transportlīdzekļiem. Debates un balsojums trešdien
- Piesārņojums: deputāti balsos par vienošanos ar Padomi par emisiju samazināšanu no rūpnieciskām iekārtām un lielām lopkopības fermām. Balsojums otrdien
- Kibernoturības likums: digitālo produktu drošības uzlabošana. Debates pirmdien, balsojums otrdien
- Dzīvnieku labturība: EP deputāti prasīs skaidru laika grafiku ES noteikumu atjaunināšanai. Debates ceturtdien
- Korporatīvās ilgtspējas uzticamības pārbaude: deputāti aicinās dalībvalstis pārtraukt bloķēšanu.
- Parlaments lems par savara un gabarītu ierobežojiem "zaļajām" kravas automašīnām un autobusiem. Balsojums otrdien
- Balsos par ES Muitas kodeksa pārskatīšanu. Balsojums par EP nostāju trešdien
- Balsos par ES budžeta prioritātēm 2025. gadam un jaunajiem ES finanšu noteikumiem, trešdien
- “Šī ir Eiropa” debates ar Somijas premjerministru Petteri Orpo. Trešdien plkst.10.30
- Revīzijas palāta: deputāti balsos atbalstu jaunam loceklim no Itālijas. Ceturtdien
- Rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju: pašreizējais masveida bada risks Gazā un uzbrukumi humānās palīdzības piegādēm; represīvā vide Afganistānā, tostarp publiskas nāvessoda izpildes un vardarbība pret sievietēm; Rosio San Migelas un ģenerāļa Ernandesa Da Kostas, kā arī citu Venecuēlas politieslodzīto lieta. Debates trešdien, balsojumi ceturtdien
- ES klimata riska novērtējums, steidzamu pasākumu veikšana, lai uzlabotu drošību un noturību Eiropā, Komisijas paziņojums otrdien
- Eiropas iniciatīvas izveide ikgadējai Eiropas bērnu galvaspilsētu noteikšanai, Komisijas paziņojums, debates trešdien
- Apvienotas debates — Eiropas pusgads, trešdien, balsojums ceturtdien
- Eiropas pārrobežu asociācijas, debates otrdien, balsojums trešdien
- Par dažu finanšu pakalpojumu un ieguldījumu atbalsta regulu grozīšanu attiecībā uz noteiktām ziņošanas prasībām, balsojums otrdien
- Laiks, kas vajadzīgs Eiropas Komisijai, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, Komisijas paziņojums, trešdien
- Eiropas Jūras drošības aģentūra, debates pirmdien, balsojums otrdien
- Kohēzijas politika 2014-2020 — īstenošana un rezultāti dalībvalstīs, debates pirmdien, balsojums otrdien
- Dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošana Eiropas vienotajā dzelzceļa telpā, balsojums otrdien
- Veselīgs dzīvesveids un aktīva novecošana ES, Komisijas paziņojums, ceturtdien
- ES dizainparaugi un dizainparaugu tiesiskā aizsardzība, galīgais balsojums ceturtdien
- Obligātā licencēšana, balsojums pirmajā lasījumā trešdien
- Apsūdzības par korupciju un ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu Spānijā pandēmijas laikā, debates trešdien.
