Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.
“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.
Viņš piebilst, ka uzņēmumi, iesaistoties tekstila ražošanas atbildības sistēmā, varēs gan ietaupīt finanšu līdzekļus, gan līdzfinansēt tekstila apsaimniekošanas un vides izglītības pasākumus, vienlaikus palīdzot mazināt kopējo poligonos noglabāto atkritumu apjomu.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz, ka tekstila ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis 0,5 eiro apmērā par vienu tirgū laistā tekstila izstrādājuma kilogramu. Lai uzņēmums būtu atbrīvots no šīs maksas, tam jāiesaistās tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, piemēram, slēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, kas veido, uztur un nodrošina tekstila savākšanas sistēmu, tai skaitā infrastruktūru, kā arī veic vides izglītības aktivitātes.
“Latvijā līdz 2023. gada 1. janvārim bija jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstila materiāliem. Realitātē tas nozīmē, ka ir izvietoti konteineri tekstila šķirošanai un atkritumu apsaimniekotāji īstenoja sabiedrības izglītošanas aktivitātes. Tomēr lielākā daļa tekstila aizvien nonāk poligonā. Vēl ir diezgan liels darbs priekšā, gan paplašinot konteineru tīklu, gan mainot sabiedrības ieradumus,” saka Eglīte.
Viņš piebilst, ka svarīgs nosacījums tekstila maksimālai atgriešanai apritē, ir infrastruktūrai, lai ikviens var ērti atbrīvoties, piemēram, no apģērba, apaviem vai mājas tekstila.
Tekstila konteinera uzstādīšana un tā satura izvešana tiek nodrošināta bez maksas. Lai tie kļūtu vēl pieejamāki, iedzīvotāji tiek aicināti vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu tos uzstādīt.
“Esam gatavo uzstādīt tekstila konteinerus ne tikai publiskās vietās, bet arī juridisku personu teritorijā, pielāgojot tos katra uzņēmuma vajadzībām. Piemēram, juridisku personu teritorijā var uzstādīt kartona kasti nelielām telpām vai nelielam tekstila apjomam, speciāli marķētu plastmasas konteineru, ko var izvietot uzņēmuma teritorijā, vai arī uzstādīt lielo metāla konteineru blakus ēkai,” stāsta “Zaļās jostas” pārstāvis.
Viņš arī norāda, ka “Zaļā josta” patlaban apkalpo ap 2500 klientu, uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu ilga pieredze ražotāju atbildības sistēmā iekļauto produktu apsaimniekošanā, tāpēc tā darbinieki nodrošinās atbalstu klientiem visā jaunās kārtības ieviešanas un realizēšanas procesā.
Viens eiropietis rada vidēji 11 kilogramus tekstila atkritumu gadā, liecina Eiropas Vides aģentūras ziņojums. Turklāt pēdējos gados tekstila ražošanas apjoms pieaug, bet vidējais to lietošanas ilgums samazinās. Tādējādi šo atkritumu daudzums arvien pieaug, bet pārstrādāta jaunu apģērbu ražošanai tiek pavisam niecīga daļa no kopējā apjoma, vairumu tekstila noglabājot poligonos.
